Mizgraužu uzbrukumi ežiem Ziemeļeiropā ne tikai noved pie masveida koku bojāejas, bet arī paaugstina gaisa temperatūru tuvu zemei skartajos mežos aptuveni par 2 grādiem pēc Celsija.
Stokholmas universitātes pētījums parādīja, ka masveida ežu nāve zem meža seguma veido siltuma efektu, kas ietekmē augu un dzīvnieku mikrovidi meža paklājā.
Dienā gaisa temperatūra skartajās teritorijās ievērojami paaugstinās, bet naktī tās samazināšanās netiek novērota. Tas saistīts ar dzīvās koku zaudēto atdzesēšanas efektu un mitruma iztvaikošanas samazināšanos. Īpaši izteikta sasilšana novērota tīros ežu mežos, kamēr jauktie meži ar bērziem un apsēm saglabā stabilākus apstākļus, pateicoties ēnai un labākai mitruma cirkulācijai.
Zinātnieki uzsver, ka sugu daudzveidība mežā samazina siltuma stresu un palīdz saglabāt ekosistēmas veselību. Pēc mizgraužu inficēšanās saglabājušies koki un mirušie stumbri notur nakts siltumu un rada apstākļus meža atjaunošanai. Šie dati ir svarīgi meža apsaimniekošanas stratēģiju izstrādei un aizsardzībai pret kaitēkļu invāzijas negatīvajām sekām globālās sasilšanas apstākļos.
Atstāt komentāru