Kukaiņu populācijas strauji samazinās, kas rada zinātnieku bažas par planētas ekosistēmu nākotni.
Jauns pētījums Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhilā atklāj, ka kukaiņu populācijas strauji samazinās pat salīdzinoši neskartās dabas vietās, kas rada nopietnas bažas par ekosistēmu veselību, kas no tām ir atkarīgas.
Par to raksta izdevums Phys.org, atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, kas publicēti žurnālā Ecology.
Šis atklājums aizpilda kritisku robu globālajos kukaiņu pētījumos, jo lielākā daļa ziņojumu koncentrējās uz dzīvesvietām, kas jau ir piedzīvojušas neatgriezeniskas izmaiņas cilvēku darbības rezultātā.
Pētījums neskartā dabā
Bioloģijas katedras asociētais profesors Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhilā, Kits Sokmens, 15 sezonu laikā no 2004. līdz 2024. gadam pētīja lidojošo kukaiņu skaitu subalpīnajā pļavā Kolorādo. Šai teritorijai ir 38 gadu vēsturiskas laika datu un minimāla tieša cilvēka ietekme.
Pētījuma rezultātā viņš atklāja vidējo ikgadējo kukaiņu skaita samazinājumu par 6,6%, kas veido 72,4% kritumu 20 gadu periodā. Pētījums arī parādīja, ka šis straujais samazinājums ir saistīts ar vasaras temperatūras pieaugumu.
«Kukaiņiem ir unikāla, ja ne teikt, apšaubāma loma bioloģiskās daudzveidības krīzē, pateicoties ekoloģiskajām pakalpojumiem, piemēram, barības vielu apritei un apputeksnēšanai, ko tie sniedz, kā arī to ievainojamībai pret vides izmaiņām. Kukaiņi ir nepieciešami sauszemes un saldūdens ekosistēmu funkcionēšanai,» teica Sokmens.
Satraucošs signāls ekosistēmām
Atklātais samazinājums neskartās teritorijās parāda, ka dramatiskas zaudējumi var notikt pat tur, kur tieša cilvēka ietekme ir minimāla, kas liecina, ka klimata pārmaiņas var būt galvenais faktors. Šis pētījums uzsver nepieciešamību pēc visaptverošāka kukaiņu populāciju monitoringa dažādos ainavās un piešķir steidzamību risinājumu meklēšanai klimata pārmaiņu problēmām.
«Daži nesenie pētījumi ziņo par ievērojamu kukaiņu skaita samazinājumu dažādās cilvēku mainītās ekosistēmās, īpaši Ziemeļamerikā un Eiropā. Lielākā daļa šādu pētījumu ziņo par ekosistēmām, kuras tieši ietekmējusi cilvēka darbība vai kuras ir apņemtas ar tādām mainītām teritorijām, kas rada jautājumu par kukaiņu izmiršanu un to virzītājiem dabiskākās teritorijās,» norāda Sokmens.
Pētījuma rezultāti ir īpaši nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Kalni ir mājvieta nesamērīgi lielam skaitam endēmisku sugu, kas pielāgotas apvidum, tostarp kukaiņiem. Tādēļ, kā uzsver zinātnieks, kalnu statuss kā bioloģiskās daudzveidības centri var būt apdraudēts, ja atklātā tendence atspoguļo plašākus procesus.
«Ļoti iespējams, ka šeit parādītais samazinājums atspoguļo plašākas tendences. Pat tagad, kad domāju par šiem secinājumiem, man pa muguru skrien aukstums,» piebilda Sokmens.
Atgādinām, ka Islande ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kur nav odi. Zinātnieki skaidro to ar skarbo un nestabilo klimatu, kas padara neiespējamu kāpuru un olu izdzīvošanu, un globālā sasilšana var apdraudēt šo unikālo stāvokli.
Atstāt komentāru