Kas novāks ražu? Lauksaimnieki norāda uz pieaugošu darbaspēka trūkumu Latvijā 0 106

Lauksaimniecības nozarē darbaspēka trūkums saglabājas kā viena no būtiskākajām problēmām, un īpaši izteikts tas kļūst sezonas darbos. Tā intervijā aģentūrai LETA norādījis Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Pēc viņa teiktā, lauksaimnieki labprātāk izmantotu vietējo darbaspēku, tomēr daudzās saimniecībās bez viesstrādniekiem vairs nav iespējams nodrošināt nepieciešamo darbu apjomu.

Līdzīga situācija vērojama arī citās Eiropas valstīs, kur lauksaimniecības uzņēmumi regulāri piesaista sezonas strādniekus no ārvalstīm. Vienlaikus Gūtmanis uzsver, ka šiem procesiem jābūt skaidri regulētiem un kontrolētiem.

Viņaprāt, legāla un pārraudzīta darbaspēka piesaiste ir drošāka nekā nekontrolēta migrācija vai ēnu ekonomikas risinājumi.

Tomēr ilgtermiņā nozare cer ne tikai uz ārvalstu darbiniekiem. Arvien vairāk saimniecību meklē iespējas automatizēt un robotizēt dažādus procesus, tostarp ražas novākšanu.

Tiesa, šādi risinājumi pieejami galvenokārt lielākām saimniecībām, kurām ir pietiekami finanšu resursi tehnoloģiju iegādei un uzturēšanai.

Nozares pārstāvji kā vēl vienu iespējamu risinājumu min emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Gūtmanis norāda, ka remigrācijas tendences jau vērojamas arī Latvijā, lai gan īpaši izteiktas tās pašlaik ir Polijā, kur daudzi iedzīvotāji atgriežas no darba citās Eiropas valstīs.

Tas nozīmē, ka darbaspēka problēmas risināšanai lauksaimnieki daudz labprātāk redzētu vietējo iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū nekā arvien lielāku atkarību no viesstrādniekiem.

Runājot par algu konkurētspēju, LOSP vadītājs atzīst, ka brīvas darbaspēka kustības apstākļos Latvijas uzņēmumiem jākonkurē ar daudz turīgākām valstīm. Tāpēc nozarei jāpalielina produktivitāte, lai spētu piedāvāt augstāku atalgojumu un noturēt darbiniekus.

Vienlaikus Gūtmanis kritiski vērtē Latvijas Bankas izstrādātās biodaudzveidības vadlīnijas. Viņaprāt, atsevišķi tajās ietvertie principi varētu samazināt Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju.

Kā piemēru viņš min prasības, kas paredz lielākas ganību platības vienam dzīvniekam. Pēc viņa domām, šādas rekomendācijas varētu būt grūti īstenojamas lielās piena lopkopības saimniecībās, kur tiek audzēti vairāki tūkstoši govju.

Savukārt Latvijas Banka uzsver, ka vadlīnijas balstītas zinātniskos pētījumos un ekspertu vērtējumos. Tās paredzētas kā instruments finanšu sektoram, lai izvērtētu uzņēmumu ietekmi uz dabas daudzveidību.

Diskusija par darbaspēku, tehnoloģijām un vides prasībām kļūst arvien aktuālāka laikā, kad Latvijas lauksaimniecībai vienlaikus jārisina gan konkurētspējas, gan darbaspēka pieejamības jautājumi.