Latvijā sākta sabiedriskā apspriešana par jauna elektroenerģijas starpsavienojuma izbūvi ar Igauniju. Projekts paredz kabeļa izbūvi Baltijas jūrā un sauszemē Kurzemē, un tas tiek uzskatīts par nozīmīgu soli reģiona enerģētiskās drošības stiprināšanā.
AS “Augstsprieguma tīkls” sākusi darbu pie ceturtā elektroenerģijas starpsavienojuma izbūves starp Latviju un Igauniju. Par projektu izsludināta sākotnējā sabiedriskā apspriešana.
Iecere paredz izbūvēt jaunu elektropārvades savienojumu Baltijas jūrā starp Sāmsalu Igaunijā un Ventspils apkārtni Latvijā. Papildus plānots izbūvēt arī sauszemes posmu no Baltijas jūras piekrastes līdz pārvades tīkla apakšstacijai Ventspilī vai Zirās.
Gan zemūdens, gan sauszemes infrastruktūra tiks veidota kabeļu formā, kas nozīmē, ka virszemē nebūs redzamu elektrolīniju balstu un ietekme uz ainavu būs minimāla.
Precīzu trases atrašanās vietu noteiks ietekmes uz vidi novērtējuma laikā. Pēc projekta apstiprināšanas paredzētas arī individuālas sarunas ar zemju īpašniekiem par iespējamiem apgrūtinājumiem un kompensācijām.
Šis projekts ir daļa no plašākas Baltijas energodrošības stiprināšanas stratēģijas laikā, kad reģions arvien vairāk cenšas samazināt atkarību no Krievijas enerģētikas sistēmām.
Valsts vides dienests martā nolēma projektam piemērot pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, jo plānotais savienojums skars gan Latvijas, gan Igaunijas teritoriju.
Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes paredzētas jūnija sākumā — viena notiks Ventspils novada Ziru tautas namā, bet otra Ventspils Pārventas bibliotēkā. Sanāksmēm varēs pieslēgties arī attālināti.
Rakstiskus priekšlikumus un iedzīvotāju viedokļus par projektu būs iespējams iesniegt līdz 15. jūnijam.
Pašlaik plānots, ka pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējums noslēgsies 2029. gadā, projektēšana turpināsies līdz 2030. gadam, bet būvniecība varētu notikt no 2030. līdz 2035. gadam.
Tas nozīmē, ka projekts ir ilgtermiņa ieguldījums, kura praktiskā ietekme uz Baltijas elektroenerģijas tirgu būs jūtama tikai nākamās desmitgades vidū.
Projekts iekļauts gan Latvijas, gan Eiropas Savienības attīstības plānos, kas ļauj cerēt uz Eiropas līdzfinansējuma piesaisti.
