Latvijas Bankas ekonomisti: ASV noteikto tarifu ietekme uz Latvijas eksportu ir ierobežota 0 52

Ekonomisti norāda, ka ASV ir nozīmīgs, bet ne dominējošs Latvijas eksporta tirgus, turklāt liela daļa Latvijas eksporta ir pakalpojumi, kurus ASV noteiktie ievedmuitas tarifi neskar. Eksporta kritums uz ASV koncentrēts atsevišķās preču grupās un nav pilnībā izskaidrojams ar globālā pieprasījuma pārmaiņām.

Latvijas Bankas ekonomisti secinājuši, ka eksporta vērtības kritums lielā mērā saistīts ar cenu pielāgošanos, nevis tikai apjomu samazinājumu, savukārt tarifu ietekme izpaužas netieši - caur cenām, konkurētspēju un pieprasījumu.

Tāpat ekonomisti secinājuši, ka Latvijas uzņēmumi demonstrē elastību, bet ilgtermiņā tirdzniecības ierobežojumu turpināšanās var radīt papildu izaicinājumus starptautiskajai tirdzniecībai.

Lielāko īpatsvaru Latvijas eksportā uz ASV veido informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumi, kas atspoguļo Latvijas uzņēmumu specializāciju augstas pievienotās vērtības pakalpojumos, norāda ekonomisti. Papildus nozīmīgu lomu spēlē arī transporta pakalpojumi, savukārt preču eksportā dominē koksnes izstrādājumi un mehāniskās ierīces.

Ekonomisti uzsver, ka ASV ieviestie tarifi attiecas tikai uz preču tirdzniecību, savukārt pakalpojumu eksportu tie tieši neskar. Tā kā Latvijas eksportā uz ASV nozīmīgu īpatsvaru veido pakalpojumi, tarifu ietekme uz kopējo Latvijas eksportu uz ASV ir ierobežota. Tomēr preču eksportā tarifu ietekme var izpausties caur cenu un maržu pielāgošanos, kas savukārt ietekmē pieprasījumu un uzņēmumu konkurētspēju.

Līdz 2025. gada vidum eksporta uz ASV un kopējā Latvijas eksporta tendences gandrīz sakrita. Bet no gada vidus iezīmējās skaidra atšķirība - eksports uz ASV sāka samazināties, savukārt kopējais eksports saglabājās samērā stabils. "Atbrīvošanas diena" jeb diena, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par jaunu starptautiskās tirdzniecības tarifu ieviešanu, bija 2025. gada 2. aprīlī, kas ir arī otrā ceturkšņa sākums un sakrīt ar brīdi, kad eksports uz ASV sācis lejupeju.

Vienlaikus jāņem vērā, ka pirms tarifu ieviešanas uzņēmumi tiecās paātrināt eksportu, cenšoties realizēt piegādes vēl pirms jauno tarifu stāšanās spēkā, norāda ekonomisti. Šāds efekts īslaicīgi palielināja eksportu pirmajā ceturksnī un pastiprināja vēlāk novēroto kritumu.

Lielākais samazinājums eksportā uz ASV pērn ir dažās preču grupās - koksnei, optikas iekārtām un ķīmiskajiem produktiem -, savukārt eksports uz citām valstīm šajās grupās gandrīz nav mainījies, raksta ekonomisti. Kopumā redzams, ka tirdzniecība ar ASV ir krietni mainījusies 2025. gadā un tendence ir pretēja eksportam uz citām valstīm. Tas ekonomistu vērtējumā liecina, ka eksporta kritums uz ASV drīzāk nav saistāms ar plašām globālā pieprasījuma svārstībām, bet to ietekmējuši tieši ASV tirgum raksturīgi faktori, tostarp izmaiņas tirdzniecības politikā.

Ekonomisti izpētījuši, ka eksporta īpatsvars uz ASV 2025. gadā samazinājies aptuveni par trešdaļu. Tomēr šo kritumu ir kompensējis eksporta pieaugums uz tām 10 valstīm, kurās 2025. gadā bija visstraujākais Latvijas eksporta kāpums. Izteiktākais eksporta pieaugums ir uz Vāciju, Lielbritāniju un Itāliju.

Latvijas Bankas ekonomisti pieļauj, ka pieaugums eksportā uz citām valstīm šai uzņēmumu grupai nemaz nav saistīts ar ASV tirdzniecības politiku un ka pieaugums varēja būt novērots arī pirms 2025. gada. Tomēr ekonomisti atzīmē, ka vidējais eksporta pieauguma temps uz šiem 10 topa tirgiem 2025. gadā bija par gandrīz trīs procentpunktiem augstāks, salīdzinot ar 2021.-2024. gadā novēroto pieaugumu, kas varētu būt daļēji skaidrojams ar uzņēmumu pārorientēšanos uz drošākiem tirgiem.

Ekonomisti atzīst, ka Trampa administrācijas pirmajā gadā ieviesto tarifu apjoms bija bezprecedenta. To spilgti ilustrē fakts, ka 2025. gadā ASV tarifu saraksts tika atjaunots 32 reizes, savukārt iepriekšējās administrācijas "aktīvākajā" gadā tas tika pārskatīts vien 12 reizes. Vienlaikus ar tarifu ieviešanu ASV administrācija paziņoja arī par izņēmumiem no jaunajām tarifu likmēm. Šie izņēmumi attiecās uz precēm, kas veidoja aptuveni 35% no Latvijas kopējā eksporta uz ASV.

Tarifu kara sākumposmā no būtiskākajām Latvijas eksportētajām precēm šajā sarakstā bija iekļauti vairāki koksnes izstrādājumi, kas formāli atbrīvoja koksnes produktu ražotājus no papildu izmaksām (atšķirībā no citu nozaru, kam piemēroja tarifus, ražotājiem) un teorētiski mazināja ar tirdzniecības konfliktu saistītos riskus. Tomēr praksē situācija attīstījās citādi - koksnes izstrādājumu eksports uz ASV ievērojami samazinājās tieši pēc tarifu ieviešanas, izpētījuši ekonomisti.

Viņuprāt, šo kritumu nevar skaidrot ar nenoteiktību ASV ārējā politikā vien, bet gan arī ar iekšpolitiskām pārmaiņām mežsaimniecībā, proti, mežu ciršanas liberalizāciju, kas samazināja pieprasījumu pēc importētiem koksnes produktiem. Ekonomistu vērtējumā koksnes eksporta uz ASV kritumu var skaidrot arī ar vājāku, nekā iepriekš prognozēts, ASV mājokļu tirgus aktivitāti 2025. gadā, kas izpaudās zemākos mājokļu pārdošanas un būvniecības apjomos.

Latvijas Bankas ekonomisti raksta, ka šī ietekme bija novērojama gandrīz visu 2025. gadu, kad kopējais Latvijas eksports uz ASV saruka, un var uzskatīt, ka šie faktori bija viens no galvenajiem krituma virzītājspēkiem. Par to liecina arī vidējās efektīvās tarifu likmes pārmaiņas 2025. gadā pēc eksportēto preču grupām, kur koksnes produktu vidējās likmes pieaugums bija nedaudz augstāks par pieciem procentpunktiem, kamēr lielākajai produktu daļai tas pārsniedza 10 procentpunktu līmeni.

Sektoru specifiskajiem tarifiem pakļauto preču eksports no Latvijas uz ASV 2025. gadā veidoja aptuveni 15% no kopējā eksporta uz šo tirgu, informē ekonomisti. Šīm precēm piemērotās tarifu likmes bija būtiski augstākas nekā vispārējā tarifu likme, kas bija robežās no 10% līdz 20%, izņemot atsevišķus izņēmumus. Tarifi tika attiecināti uz noteiktām produktu grupām, tostarp dzelzs, tērauda un alumīnija izstrādājumiem, automobiļiem un to detaļām, varu saturošiem produktiem, kā arī dažādiem koksnes izstrādājumiem.

Pretēji gaidītajam, pēc sektoru specifisko tarifu ieviešanas šo preču eksports nevis samazinājās, bet pieauga, informē ekonomisti. Līdzīga dinamika bija vērojama arī tarifiem nepakļauto preču segmentā. Ekonomisti norāda, ka bez papildu skaidrojuma šāds rezultāts var šķist pretrunīgs. Šajā gadījumā papildu izmaksu sloga dēļ būtu sagaidāms eksporta kritums, tomēr praksē novērots pretējs efekts. Šo parādību var skaidrot līdzīgi kā īslaicīgo koksnes produktu eksporta kāpumu pēc specifisko tarifu ieviešanas šajā segmentā 2025. gada rudenī.

Sektoru specifiskie tarifi tika piemēroti vienādi visām valstīm. Vienlaikus vispārējās tarifu likmes starp valstīm atšķīrās - dažām tās bija augstākas, citām zemākas, skaidro ekonomisti. Rezultātā, salīdzinot ar valstīm, kurām bija piemērotas augstākas vispārējās likmes, ES, tostarp Latvijas, eksportētāji relatīvi uzlaboja savu konkurētspēju šajās produktu grupās. Pie nemainīgām transportēšanas un kravu apdrošināšanas izmaksām ASV importētāji varēja pārorientēt piegādes no dārgākiem tirgiem uz salīdzinoši lētākiem, kas veicināja importa pieaugumu tieši šajās produktu grupās no Latvijas.

Lielāka nepārprotama tarifu ietekme uz Latvijas eksportu uz ASV bija ar sektorspecifiskiem tarifiem aplikto preču grupā, norāda ekonomisti. Lielāko pienesumu kopējā eksporta pieaugumā to preču grupā, kurām piemēroti sektorspecifiski tarifi, nodrošināja mehānismi un mehāniskās ierīces, vērtējot pārdotās produkcijas apjomu eiro izteiksmē. Ekonomistu vērtējumā šo pieaugumu varēja izraisīt vai nu augstāks pieprasījums pēc attiecīgajām precēm, vai arī cenu kāpums, saglabājoties nemainīgam eksportētās produkcijas fiziskajam apjomam.

Ja fiziskais eksporta apjoms palielinās, bet cena par vienību paliek tāda pati vai pat nedaudz samazinās (un apjoms aug ātrāk, nekā cena krītas), tas nozīmē, ka pieprasījums pēc latvijas precēm pieaug neatkarīgi no cenas, skaidro ekonomisti. Savukārt, ja cena par vienību pieaug, bet eksportētais daudzums nemainās, tas nozīmē, ka Latvijas preces kļūst dārgākas, bet, neraugoties uz to, pieprasījums pēc tām joprojām saglabājas stabils.

Ekonomistu ieskatā šāds sadārdzinājums var būt skaidrojams arī ar tarifu ietekmi. ASV muitas dati liecina, ka pieaugumu galvenokārt noteica augstāka gala cena, nevis eksportētā fiziskā apjoma palielināšanās. Tas norāda uz salīdzinoši zemu ASV importētāju cenu elastību un to gatavību turpināt iegādāties pat sadārdzinātās preces, neskatoties uz importa tarifu radītajām papildu izmaksām.

Ekonomisti pieļauj, ka pastāv arī iespēja, ka Latvijas eksportētāji paaugstināja cenas ASV importētājiem, nosakot tās gala vērtību nedaudz zemāku par līmeni, kāds veidotos ASV importētājiem, ja viņi turpinātu iegādāties no līdzšinējiem piegādātājiem, maksājot vēl augstākus importa tarifus. Citiem vārdiem, Latvijas uzņēmumi izmantoja ASV importētāju ierobežotās alternatīvas, piedāvājot augstāku cenu, kas tomēr bija izdevīgāka nekā iepriekšējā piegādes ķēde ASV importētājiem ar tarifiem.

Kopumā Latvijas Bankas ekonomisti secina, ka Latvijas uzņēmumi ir demonstrējuši izturību pret ar tarifu karu saistītiem šokiem, kas izriet no tiešās tirdzniecības ar ASV. Ekonomisti uzskata, ka to var skaidrot gan ar Latvijas kopējo zemo ekspozīciju pret ASV kā importētājvalsti, gan ar nelielu tādu uzņēmumu skaitu, kuriem ASV ir dominējošā jeb ļoti liela tirdzniecības partnervalsts. Krietni lielāka ietekme uz preču tirdzniecību ar ASV izriet no cēloņiem, kas nav saistīti ar tarifiem.

Vienlaikus ekonomistu veiktā analīze rāda, ka tarifu ietekme nav viennozīmīga un lielā mērā izpaužas netiešos kanālos, caur cenu pielāgošanos, relatīvās konkurētspējas izmaiņām un uzņēmumu spēju pārorientēt eksportu uz citiem tirgiem. Tas nozīmē, ka, lai gan tiešā ietekme uz Latvijas eksportu uz ASV bija ierobežota, tirdzniecības politikas pārmaiņas ir veicinājušas pārmaiņas eksporta struktūrā.

Ekonomisti secinājuši, ka Latvijas uzņēmumu reakcija uz šiem šokiem liecina par salīdzinoši augstu elastību un spēju pielāgoties mainīgajiem ārējās vides apstākļiem. Tomēr ilgtermiņā šādu tirdzniecības ierobežojumu turpināšanās vai to eskalācija varot radīt papildu izaicinājumus starptautiskajai tirdzniecībai.