Latvijas lauksaimniekus arvien vairāk satrauc ilgstošais sausums un straujās temperatūras svārstības, kas kavē sējumu attīstību. Atsevišķos Zemgales rajonos augsne jau sāk plaisāt, bet augiem trūkst mitruma un barības vielu.
Lai gan ziemojošie kultūraugi kopumā ziemu pārcieta labi, šis pavasaris nozarei kļūst par nopietnu pārbaudījumu.
Mitruma trūkums un augu stress
Lauksaimnieki un speciālisti kā galveno problēmu šobrīd min mitruma trūkumu. Pēdējās nedēļās nokrišņu bijis maz, turklāt aukstais aprīlis, nakts salnas un stiprais vējš vēl vairāk izžāvēja augsni.
Rezultātā augu attīstība palēninās, un sējumi sāk dzeltēt.
Kooperatīva «Latraps» pārstāvis Ģirts Ozols norāda, ka augus īpaši negatīvi ietekmē straujās temperatūras svārstības, kas rada papildu stresu.
Pēc viņa teiktā, ziemas rapsis jau sācis ziedēt, bet ziemas kvieši iegājuši ražas veidošanās fāzē, taču prognozes par ražu pagaidām izteikt ir pāragri.
Zemgalē augsne plaisā
Īpaši sarežģīta situācija ir Zemgalē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultants Andris Skudra norāda, ka mālainās augsnes jau sākušas plaisāt.
Sausuma dēļ augiem kļūst grūtāk uzņemt barības vielas, kas izpaužas kā apakšējo lapu dzeltēšana un kālija trūkuma pazīmes.
Speciālisti uzsver: situācijas uzlabošanai nepieciešams vismaz viens pilnvērtīgs lietus — aptuveni 20 milimetri nokrišņu diennaktī, īpaši Zemgalē un Kurzemē.
Ekonomiskais spiediens un putnu radītie zaudējumi
Laika apstākļu problēmas sakrīt ar sarežģītu ekonomisko situāciju nozarē. Lauksaimnieki sūdzas par zemām graudu cenām un augstām izmaksām — mēslojumam, degvielai un transportam.
Ģirts Ozols norāda, ka izejvielu cenu pieaugums par 30–60% pilnībā būs jūtams jau nākamajā sezonā, radot nenoteiktību arī par rudens sējumiem.
Papildu problēma šopavasar ir putni. Lielus zaudējumus nodara zosis, dzērves un gulbji, kas izposta pupu, zirņu un graudaugu sējumus.
Zemnieku organizācijas norāda, ka dzērves spēj izcelt sēklas pat no vairāku centimetru dziļuma, un putnu bari šobrīd redzami gandrīz katrā laukā.
Darbs nenoteiktības apstākļos
Šādos apstākļos lauksaimnieki spiesti strādāt paaugstinātas nenoteiktības apstākļos. Daļu darbu nākas pārcelt uz vakara stundām — gan vēja, gan apputeksnētāju aizsardzības dēļ.
Nozares pārstāvji cer, ka laikapstākļi tuvākajā laikā stabilizēsies un izmaksu spiediens vismaz daļēji mazināsies līdz nākamajai sezonai.
