Latvijas Banka brīdina: minimālās algas pieauguma atlikšana radīs problēmas uzņēmējdarbībai 0 85

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norādīja, ka minimālās algas celšanas atlikšana var radīt papildu slogu uzņēmējdarbībai, jo vēlāk būs nepieciešami straujāki palielinājumi.

Diskusiju izraisījis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikums 2027. gadā paaugstināt minimālo algu vismaz līdz 835 eiro mēnesī — par 55 eiro vairāk, nekā paredz pašreizējie valdības plāni.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 780 eiro.

Atpaliek no vidējās algas

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem minimālajai algai jāveido aptuveni 46% no vidējās bruto algas pēdējo 12 mēnešu laikā.

Tikmēr vidējā alga valstī turpina pieaugt — 2025. gadā tā sasniedza 1815 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tas nozīmē, ka pašreiz minimālā alga veido tikai ap 43% no vidējās algas, kas ir zem noteiktā orientiera.

Strīds par tempu, ne tikai apjomu

Pašreizējie plāni paredz, ka 2027. gadā minimālā alga pieaugs līdz 820 eiro, bet 2028. gadā — līdz 860 eiro. Taču arodbiedrības uzskata, ka šāds pieauguma temps vairs neatbilst situācijai ekonomikā.

Latvijas Banka savukārt uzsver, ka problēma nav tikai summā, bet arī pieauguma grafikā. Ja pārskatīšana tiek atlikta, nākotnē būs nepieciešami straujāki lēcieni, kas uzņēmumiem būs grūtāk izturami.

Opmane norāda, ka pakāpeniskas izmaiņas parasti mazāk ietekmē gan darba tirgu, gan ekonomikas stabilitāti kopumā.

Spiediens gan uz uzņēmumiem, gan darbiniekiem

Arodbiedrības uzsver, ka minimālās algas līmenis jāvērtē kopā ar neapliekamo minimumu, kas šogad palielināts no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Tās arī norāda, ka bez straujāka minimālo ienākumu pieauguma zemu algu saņēmēji arvien vairāk atpaliks no kopējā dzīves līmeņa.

Savukārt daļai uzņēmumu darba spēka izmaksu pieaugums nozīmē papildu spiedienu uz izmaksām.

Tādējādi jautājums par minimālās algas celšanu Latvijā kļūst arvien jutīgāks — tas vienlaikus skar gan darbinieku pirktspēju, gan uzņēmumu spēju pielāgoties izmaksu kāpumam.