Vai pastāv pārtraukumu risks? Rīgas lidosta par degvielas piegādēm 0 72

Lidostā informēja, ka Rīgas lidosta ir pastāvīgā saziņā ar abiem lidostas degvielas piegādātājiem - SIA "Gulfstream Oil" un SIA "Rixjet Riga", ņemot vērā ģeopolitisko notikumu ietekmi uz pasaules energoresursu piegādēm.

Atbilstoši piegādātāju sniegtajai informācijai degvielas piegāde patlaban ir stabila, kā arī prognozējamie tuvāko mēnešu piegāžu apmēri ir pietiekami, lai nodrošinātu degvielas piegādes atbilstoši lidojumu sarakstam, aktuālajam patēriņam un noslēgtajiem līgumiem, atzīmēja lidostā.

Tikmēr Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā straujo degvielas cenu pieaugumu, vasaras sezonas sākumā savlaicīgi tika pielāgoti aptuveni 2% lidojumu no Rīgas no kopējās plānotās vasaras sezonas programmas.

Pēc lidsabiedrībā teiktā, tie ir atsevišķi, individuāli izvērtēti reisi visā "airBaltic" maršrutu tīklā, tostarp maršruts starp Rīgu un Kauņu. Vienlaikus ietekmēto pasažieru skaits esot bijis neliels, un tika piedāvātas alternatīvas nokļūšanai plānotajā galamērķī.

Lidsabiedrībā skaidroja, ka lēmumi par lidojumu grafika pielāgošanu balstās uz vairākiem faktoriem vienlaikus, tostarp degvielas izmaksām, komerciālo pieprasījumu un darbības efektivitāti.

"airBaltic" ir regulārā saziņā ar degvielas piegādātājiem un seko līdzi situācijai tirgū. Vienlaikus patlaban tiek plānots izpildīt esošo vasaras programmu, pauda kompānijā.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs šogad martā sacīja, ka kopējais "airBaltic" degvielas patēriņš atlikušajam gadam veido aptuveni 165 000 tonnu, no kurām 17 000 tonnu bija fiksētas jeb "hedžētas" par cenu 567 eiro par tonnu.

Tāpat ziņots, ka Saeimas deputātu vairākums 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā. Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Aizdevums "airBaltic" bija nepieciešams saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu. Aizdevuma izsniegšanu 31. martā atbalstīja valdība.

Satiksmes ministrijā (SM) norādīja, ka šogad marta beigās oficiāli vērsās ministrijā, informējot akcionāru par ārējo faktoru radīto ietekmi uz uzņēmuma finanšu un operacionālo darbību. Militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis būtisku aviācijas degvielas cenu kāpumu, kas savukārt palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti.

SM norādīja, ka uzņēmums turpina nodrošināt lidojumus atbilstoši plānotajai programmai, un aizdevums palīdzēs saglabāt stabilu lidojumu tīklu, izvairoties no straujām izmaiņām un absorbējot degvielas cenu kāpuma spiedienu.

Vēstīts arī, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.