Inflācija var sasniegt 13%? Ekonomists par Irānas konflikta sekām Latvijā 0 46

Ekonomists uzsver, ka konflikts Irānā nav tikai ārpolitikas jautājums - tā ilgums var tieši ietekmēt arī Latvijas un eirozonas ekonomiku. Jo ilgāk saglabāsies spriedze Tuvajos Austrumos, jo lielāks būs spiediens uz enerģijas cenām, inflāciju, iedzīvotāju pirktspēju un ekonomikas izaugsmi. Bankas "Citadele" aprēķini rāda, ja īslaicīga eskalācija radītu tikai mērenu satricinājumu, tad ilgstoša konflikta gadījumā sekas var kļūt jūtamas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.

Purgailis skaidro, ka pastāv dažādi scenāriji - no ātras situācijas stabilizācijas līdz ilgstošai spriedzei, kas var radīt atšķirīgu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, inflāciju un tirdzniecību. Tāpēc ir svarīgi novērtēt, kā tas var atspoguļoties gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju ikdienā. Lai labāk izprastu iespējamo ietekmi uz ekonomiku, ekonomists izdala vairākus konflikta attīstības scenārijus atkarībā no tā ilguma - trīs, seši, deviņi un 12 mēneši.

Bankas "Citadele" aprēķini liecina, ka īstermiņa jeb trīs mēnešu konflikta eskalācijai Irānā būtu ierobežota ietekme uz Latvijas un eirozonas ekonomiku. Šajā gadījumā ekonomikas izaugsmes tendences būtiski nemainītos. Latvijā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu sasniegt 1,5%, savukārt eirozonas - 0,7%.

Purgailis vērš uzmanību, ka ekonomikas cikli ir lēni reaģējoši, proti, IKP uz enerģijas cenu šokiem reaģē ar nobīdi. Piemēram, uzņēmējdarbības cikla indikatori rāda, ka lielākajā daļā eirozonas valstu ekonomiskā aktivitāte joprojām saglabājas stabila, un būtiska reakcija uz enerģijas cenu kāpumu parādās tikai tad, ja tas saglabājas ilgāk.

Tikmēr inflācija pieaugtu mēreni galvenokārt enerģijas cenu svārstību dēļ. Latvijā inflācija varētu sasniegt 5,1%, bet eirozonā - 3,2%. Purgailis uzsver, ka cenu pārmaiņas ekonomikā izplatās nevienmērīgi, piemēram, degvielas cenas reaģē gandrīz uzreiz, savukārt citi komponenti - ar vairāku mēnešu nobīdi. Neraugoties uz inflācijas pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja saglabātos relatīvi stabila, jo darba algu pieaugums (6,3%) joprojām pārsniegtu cenu kāpumu. Bezdarba līmenis saglabātos tuvu 6,6%, kas liecina par noturīgu darba tirgu.

Ja konflikts Irānā ieilgtu līdz sešiem mēnešiem, tā ietekme kļūtu izteiktāka, informē Purgailis. Latvijā IKP pieaugums samazinātos līdz 1%, jo nenoteiktība kavētu investīcijas un patēriņu. Inflācija pieaugtu līdz 7,8%, jo enerģijas cenu ietekme arvien vairāk izplatītos citās cenu kategorijās. Lai gan algu pieaugums (5,8%) joprojām atbalstītu ienākumus, tas jau būtu lēnāks nekā inflācija, tāpēc iedzīvotāju pirktspēja kopumā samazinātos. Bezdarbs varētu pieaugt līdz 6,8%. Eirozonā izaugsme palēninātos līdz 0,4%, bet inflācija pieaugtu līdz 4,5%.

Ja konflikts turpinātos deviņus mēnešus, ietekme uz ekonomiku kļūtu vēl izteiktāka, norāda Purgailis. Latvijā IKP pieaugums samazinātos līdz 0,5%, bet inflācija pieaugtu līdz 10,6%. Šādos apstākļos algu pieaugums (5,5%) vairs nespētu kompensēt cenu kāpumu, un iedzīvotāju reālie ienākumi samazinātos. Bezdarba līmenis pieaugtu līdz 6,9%, kas liecinātu par darba tirgus vājināšanos. Eirozonā ekonomika praktiski stagnētu, bet inflācija sasniegtu 5,8%, radot stagflācijas risku.

Savukārt, ja konflikts ieilgtu līdz 12 mēnešiem, ekonomikā parādītos jau strukturālākas sekas, brīdina Purgailis. Latvijā IKP pieaugums varētu samazināties līdz 0%, bet eirozonā ekonomika nonāktu recesijā, uzrādot kritumu par 0,4%. Latvijā inflācija pieaugtu līdz 13,4%, bet eirozonā - līdz 7,1%. Algu pieaugums Latvijā turpinātu palēnināties līdz 5,1%, kamēr bezdarbs pieaugtu līdz 7,1%. Purgailis uzsver, ka šādā scenārijā iedzīvotāju pirktspēja piedzīvotu būtisku kritumu.

Kopumā bankas "Citadele" aprēķini rāda, ka galvenais faktors, kas noteiks ietekmi uz ekonomiku, ir konflikta ilgums. Ja konflikts būs īslaicīgs, Latvijas un eirozonas ekonomika saglabās stabilitāti. Savukārt ilgstošas spriedzes gadījumā inflācija pakāpeniski pieaugs, bet ekonomikas izaugsme palēnināsies, arvien vairāk ietekmējot arī iedzīvotāju labklājību.