Latvija ES līmenī iestāsies par tūlītēju pasākumu īstenošanu transporta nozares izaicinājumu mazināšanai 0 72

Pasākuma mērķis ir diskutēt par iespējamiem risinājumiem transporta nozares izaicinājumu mazināšanai tādās jomās kā alternatīvo degvielu infrastruktūras regulējums (AFIR), Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumi, Tuvo Austrumu krīzes ietekme uz transportu, kā arī inovācijas un darbinieku nepietiekamība.

Šimiņa-Neverovska norāda, ka patlaban ir nepieciešami mērķtiecīgi, tostarp pagaidu ES līmeņa pasākumi, lai aizsargātu savienojamību stratēģiski svarīgos reģionos. Latvijas ieskatā efektīvi tūlītēji risinājumi būtu atsevišķu esošā ES normatīvā regulējuma elementu pārskatīšana aviācijas jomā, kā arī elastīgāka pieeja vienotā regulējuma ieviešanā, ņemot vērā situāciju dalībvalstīs.

Viņa uzsver, ka Eiropai ir jārīkojas steidzami, skaidri un vērienīgi, stiprinot ne tikai ES dalībvalstu transporta jomu, bet arī Eiropas globālo līderību.

Ministrijā norāda, ka Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, ir lieli izaicinājumi AFIR mērķu sasniegšanā, ņemot vērā, ka transportlīdzekļu skaits nav pietiekams, lielas noslodzes transportlīdzekļu (HDV) cenas ir augstas un kopumā tirgus nav gatavs.

Vienlaikus finansējums mērķa sasniegšanai nav pietiekams, jo privātie ieguldītāji ir piesardzīgi, savukārt publiskais finansējums ir ierobežots. Šimiņa-Neverovska atzīst, ka Eiropas Komisijas (EK) pieeja, fokusējoties uz investīcijām galvenajos TEN-T maršrutos, ir jēgpilna, taču, raugoties no Latvijas skatu punkta, tas nav optimāls risinājums.

Viņa papildina, ka tirgus attīstība joprojām ir koncentrēta citur, tādējādi TEN-T koridoros, tostarp gar "Via Baltica" (E67) Latvijā un visā Baltijas reģionā joprojām pastāv būtiskas infrastruktūras nepilnības. Tāpat nav pietiekami daudz uzlādes staciju, kas spētu apkalpot HDV. Nav pietiekamas intereses no nozares, un galvenais izaicinājums ir ne tikai infrastruktūras izveide, bet arī tirgus gatavība.

Šimiņa-Neverovska uzsver, ka lēnā elektrisko HDV pieņemšana un uzlādes infrastruktūras attīstība norāda uz to, ka ir nepieciešams diskutēt par AFIR nosacījumu pārskatīšanu, ņemot vērā dalībvalstu specifiku. Latvija atbalsta elastīgas pieejas izstrādi, lai pielāgotu pasākumus katras dalībvalsts situācijai. Tāpat Latvija uzskata, ka ir nepieciešamas izmaiņas, kas labāk atspoguļotu tirgus realitāti, iekļaujot reģionālās atšķirības un esošās investīciju iespējas. Savukārt infrastruktūra ir jāveido tur, kur ir reālas izmantošanas perspektīvas.

SM atzīmē, ka Latvija atbalsta ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus, taču to realizācija jāveic reāli, ekonomiski dzīvotspējīgi un atbilstoši tirgus attīstībai.

Ministrijā papildina, ka saistībā ar Tuvo Austrumu enerģētiskās krīzes ietekmi uz transporta nozari Latvijā patlaban lielākie izaicinājumi ir aviācijas nozarē, īpaši saistībā ar gaisa satiksmi un galamērķiem reģionā. Degvielas izmaksas ir gandrīz divkāršojušās un var izraisīt biļešu cenu pieaugumu. Ja šāda situācija saglabāsies ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt pasažieru pieprasījumu un kopējo satiksmes apmēru.

Attiecībā uz transporta nozari kopumā pieaugošās naftas cenas rada būtisku izmaksu spiedienu visiem transporta veidiem, ietekmējot gan tiešos izdevumus, gan ilgtermiņa finanšu stabilitāti. Degvielas cenu pieaugums parasti ietekmē ne tikai tiešo degvielas patēriņu, bet arī saistīto materiālu, loģistikas un pakalpojumu izmaksas.

Šimiņa-Neverovska skaidro, ka valstiskā līmenī ir pieņemti lēmumi, lai mazinātu degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem, vienlaikus SM turpina strādāt pie pasākumiem transporta sektorā, kas mazinātu negatīvo ietekmi.

Latvija, līdzīgi kā citas ES dalībvalstis, proaktīvi risina darbaspēka trūkumu transporta nozarē, ko izraisa darbaspēka novecošanās un izaicinājumi piesaistīt jauniešus darbam transporta nozarē. Ministrijā informē, ka galvenās iniciatīvas ietver profesionālo un mūžizglītības programmu uzlabošanu, lai saskaņotu prasmju apmācības ar mūsdienu sasniegumiem un normatīvu izmaiņām. Tāpat iniciatīvas ietver vecuma sliekšņa pazemināšanu profesionālo autovadītāju apliecību iegūšanai, kā arī speciālistu pārkvalifikāciju jūrniecības un aviācijas nozarēs.

Šimiņa-Neverovska papildina, ka Latvijas ieskatā ir nepieciešams ES atbalsts labās prakses koordinēšanā starp dalībvalstīm un mērķtiecīga finansējuma nodrošināšanā darbaspēka attīstībai. Tāpat nepieciešama prasmju veicināšana jomās, kas saistītas ar automatizāciju, digitalizāciju un zaļajām tehnoloģijām.

Viņa papildina, ka transporta jomā inovācijām ir jāatbalsta arī infrastruktūras noturība un stratēģiskā autonomija. Latvija atrodas pie ES ārējās robežas, un ir svarīgi stiprināt kritiskos transporta koridorus, piemēram, "Rail Baltica", nodrošinot, ka jaunās tehnoloģijas uzlabo arī drošību, noturību pret klimata pārmaiņām un integrāciju ar plašāku Eiropas transporta tīklu.

Latvijas ieskatā ES būtu jākoncentrējas uz tehnoloģijām, kas vienlaikus atbalsta dekarbonizāciju, darbības efektivitāti un ilgtermiņa konkurētspēju. Tāpat ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, un ES būtu jāatbalsta tehnoloģijas, kuras var ieviest ātrāk, vienlaikus ieguldot arī nākamajā inovāciju vilnī, kas var stiprināt Eiropas ilgtermiņa konkurētspēju, min SM.

Attiecībā uz finansējuma iespējām Latvija atzinīgi vērtē Eiropas Konkurētspējas fonda un Inovāciju fonda lomu stiprināšanu. Šiem instrumentiem vajadzētu būt iekļaujošiem, lai nodrošinātu ES finansējuma iespējas arī mazākām dalībvalstīm un uzņēmumiem.

Latvijas ieskatā daudzgadu finanšu shēmā (MFF) 2028.-2034. gadam ir jāatbalsta transporta inovāciju ieviešana, nodrošinot, ka inovatīvi risinājumi tiek ne tikai izstrādāti, bet arī ieviesti plašā mērogā visā Eiropas transporta sistēmā. Tāpat inovācijām ir jāstiprina noturība. Vienlaikus vieda, digitāla un savienota transporta infrastruktūra ir jāprojektē tā, lai aizsargātu stratēģisko divējāda lietojuma infrastruktūru pret visu veidu draudiem, tostarp fiziskiem, hibrīddraudiem un kiberdraudiem.

"Sagaidām, ka MFF 2028.-2034. gadam sniegs būtisku atbalstu ieguldījumiem alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstībā, veicinot tādu projektu attīstību, kas ļauj mazām ekonomikām, piemēram, Latvijai, ātrāk integrēt jaunu enerģiju tehnoloģijas un samazināt atkarību no importētā fosilā kurināmā. Līdz ar to Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir būtisks un saglabājams," uzsver Šimiņa-Neverovska.