Akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Viņš skaidro, ka pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī, lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts, proti, iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu, un autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu ikdienas paradumus.
Ekonomists norāda, ka pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums. Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8,6 centiem litrā, tostarp 7,1 cents no akcīzes samazinājuma un 1,5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trim mēnešiem.
Inflācijas prognozi 2026. gadam tas samazina par 0,06 procentpunktiem, norāda Krasnopjorovs. Tie ir vien 2-3% no Irānas notikumu kopējās ietekmes uz Latvijas inflāciju 2026. gadā, jo Irānas notikumu kopējā ietekme uz Latvijas inflāciju 2026. gadā lēšama 1,7% līdz 3,1% apmērā.
Krasnopjorova vērtējumā priekšstats par to, ka valsts politikai ir jābūt vērstai uz līdzšinējā stāvokļa ("business as usual") ilūzijas saglabāšanu pēc iespējas ilgāk, ir aplams. Valsts politikas pasākumu kopumam, kas vērsts uz militārā konflikta Tuvajos Austrumos ekonomiskās ietekmes uz Latviju mazināšanu, ekonomista ieskatā, būtu jāpiemīt četriem kritērijiem.
Kā pirmo kritēriju ekonomists piemin mērķi nepieļaut, ka energoresursu cenu kāpums pāriet vispārējā cenu līmeņa pieaugumā un noenkurojas augstas inflācijas gaidās. Ja tas notiks, atgriezt inflāciju lejā pie ekonomikas funkcionēšanai optimālā līmeņa 2% gadā būs daudz sarežģītāk, atzīst ekonomists. Augstas inflācijas gaidu mazināšanai centrālās bankas var kāpināt procentu likmes, kas mazina ne tikai inflāciju, bet arī aktivitāti ekonomikā, kas jau tā ir novājināta Irānas notikumu dēļ.
Krasnopjorova vērtējumā zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam daļēji atbilst, jo degvielas cenu pārmaiņas ar dažu mēnešu nobīdi mēdz atspoguļoties ļoti plaša spektra preču un pakalpojumu cenās, sākot ar pārtikas un ēdināšanas un beidzot ar transporta, autovadītāju kursu un tūrisma braucienu cenām. Ekonomists skaidro, ka ir ērtāk un efektīvāk ierobežot degvielas cenas pieaugumu, nekā vēlāk mēģināt nepieļaut cenu pieaugumu simtiem citu produktu.
Taču Irānas notikumu ietekme uz Latvijas ekonomiku izpaužas ne tikai caur degvielas cenām, norāda Krasnopjorovs. Tikpat būtiska ietekme uz inflāciju Latvijā ir dabasgāzes cenas kāpumam. Dabasgāzes globālās cenas nosaka patēriņa cenas dabasgāzei, elektrībai un siltumenerģijai, kas tāpat kā degviela vairākām precēm un pakalpojumiem atrodas cenu veidošanas ķēdes sākumposmā. Turklāt Irānas notikumi palielina globālās cenas arī pārtikai un dažiem citiem produktiem.
Kā otro kritēriju Krasnopjorovs min mērķētu atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem netiek galā. Ekonomista vērtējumā zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam neatbilst. Tieši pretēji - no lētākas degvielas visvairāk iegūst iedzīvotāji, kuri ikdienā pārvietojas ar auto, un tie nav trūcīgākie iedzīvotāji.
Trešais kritērijs Krasnopjorova ieskatā ir palielināt valsts ekonomikas un iedzīvotāju noturību pret šāda veida krīzēm nākotnē. Ekonomists skaidro, ka energoresursu globāls cenu kāpums ir nepatīkama, bet diemžēl ierasta lieta, kas mēdz notikt ik pēc dažiem gadiem. Pašreizējā energoresursu cenu kāpuma epizode nav ne pirmā, ne pēdējā. Tāpēc loģiski ir ne tikai mazināt pašreizējā energoresursu sadārdzinājuma ietekmi, bet arī panākt to, lai katrs nākamais energoresursu globālo cenu kāpums Latvijas ekonomikai traucētu arvien mazāk.
Krasnopjorovs uzsver, ka zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam neatbilst. Energoresursu globālās cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums. Militārais konflikts Tuvajos Austrumos traucēja energoresursu piegādes - mazāks piedāvājums pacēla to cenas. Dārgāka degviela ir svarīgs signāls patērētājiem. Piemēram, iedzīvotāji retāk brauc ar privātām mašīnām un to vietā izmanto sabiedrisko transportu, riteni vai iet kājām. Ekonomists skaidro, ka tas ļauj līdzsvarot degvielas pieprasījumu ar piedāvājumu, tādēļ energoresursu fiziskais iztrūkums, par kuru brīdina Pols Krugmans, visdrīzāk neiestāsies mazāka pieprasījuma dēļ.
Ja valdības pasākumi traucē augt degvielas cenai, autovadītāji paradumus nemaina un degvielas patēriņš saglabājas augsts, tas ar mazu soli, bet tomēr pietuvina pasauli Krugmana drūmo prognožu īstenošanās scenārijam, norāda Krasnopjorovs. Šajā ziņā Krasnopjorovs piekrīt Igaunijas finanšu ministram Jirgenam Ligi, ka būtu ļoti nepareizi veicināt degvielas patēriņu brīdī, kad samazinās degvielas piegādes.
Ceturtais kritērijs Krasnopjorova iepriekšminētos trīs kritērijus ļauj sasniegt visefektīvāk jeb ar zemākām izmaksām. Ekonomists norāda, ka valsts budžetam ir daudz prioritāšu un ierobežots naudas apjoms, tāpēc valdības efektivitāte vērtējama ne tikai pēc sasniegtā rezultāta, bet arī pēc resursu daudzuma, kas tam izlietoti. Krasnopjorovs atzīst, ka zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam daļēji atbilst.
Ekonomists skaidro, ka pie samērā augstām dīzeļdegvielas cenām akcīzes nodokļa pazeminājums nerada iztrūkumu valsts budžetā, jo tiek kompensēts ar lielākiem PVN ieņēmumiem, kas radušies, dārgāku dīzeļdegvielu apliekot ar to pašu 21% PVN likmi. Taču, jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs dīzeļdegvielas akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā, skaidro Krasnopjorovs.
Viņaprāt, akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem ir loģisks solis, lai īstermiņā kaut daļēji mazinātu strauji pieaugošās dīzeļdegvielas cenas ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem. Šis politikas pasākums daļēji bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un pēc nodoma ir fiskāli neitrāls. Taču Krasnopjorova vērtējumā šāds atbalsts ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.
Jau ziņots, ka Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trim mēnešiem - no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam - no 46,7 līdz 39,6 centiem par litru.
