Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars Latvijā sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni 0 52

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2025. gada augustu palielinājies par pieciem procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri pieaudzis par vienu procentpunktu.

Latvijas Bankā atgādina, ka pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī - tad bezskaidrā naudā tika veikti 58% maksājumu, kamēr skaidrā naudā tika veikti 42% maksājumu.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,1, kamēr 2025. gada augustā tie bija 17,9, bet 2025. gada februārī - 14,1. Tostarp šogad februārī 11,9 maksājumi bija bezskaidrajā naudā un 3,2 maksājumi bija skaidrajā naudā.

Pēc šo datu dziļākas analīzes "Latvijas fakti" secina, ka viens pieaugušais Latvijas iedzīvotājs nedēļas laikā veic vidēji septiņas maksājumus ar karti, piecus maksājumus internetā un trīs norēķinus skaidrajā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka moderno tehnoloģiju izmantošana maksājumu jomā pakāpeniski mainās. Arvien vairāk cilvēku maksājumos bezkontakta karti aizstāj ar viedtālruni. Tāpēc sarukuši norēķini ar bezkontakta karti - 2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 58% iedzīvotāju, bet 2026. gada februārī - 55%, savukārt būtiski kāpuši norēķini ar viedtālruni - 2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 21% iedzīvotāju, bet 2026. gada februārī - 32%. Viedtālrunis kā norēķinu veids būtiski populārāks ir gados jaunākajā sabiedrības daļā - to izmanto vairākums no respondentiem vecumā līdz 34 gadiem.

Pieaugusi sabiedrības informētība par digitālo eiro, liecina "Maksājumu radara" dati. Latvijas Bankā skaidro, ka darbs pie šā projekta turpinās, un cilvēku digitālajos maciņos digitālais eiro tuvāko gadu laikā vēl nenonāks. Tomēr 29% aptaujāto 2026. gada februārī prognozēja, ka lietotu digitālo eiro, ja tāds tiktu ieviests, kamēr 2025. gada augustā šādu viedokli pauda 20%. Vienlaikus no 45% līdz 50% audzis to cilvēku īpatsvars, kuri neplāno lietot digitālo eiro. Tādējādi no 35% līdz 21% samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem bija grūti atbildēt uz jautājumu par iespējamo digitālā eiro lietošanu.

Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma informē, ka pakāpeniski uzlabojas sabiedrības informētība par finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos.

"Latvijas faktu" 2026. gada februārī veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 29% iedzīvotāju ir informēti par risinājumu, kas izveidots pēc Latvijas Bankas iniciatīvas un ļauj norēķināties ar maksājumu karti noteiktās tirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās un aptiekās arī tad, kad nav pieejami sakari. 2025. gada augustā par šādu iespēju bija dzirdējuši 23% iedzīvotāju.

Paredzēts, ka sabiedrības informētība par šo risinājumu augs, jo tie tirgotāji, kuri to jau ir ieviesuši, plāno informēt klientus par paveikto darbu. Savukārt Latvijas Banka gada otrajā pusē plāno aktualizēt informatīvo bukletu par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem, papildinot to ar apkopoto informāciju par šādiem tirgotājiem. Minētais risinājums nodrošina bezskaidrās naudas norēķinus brīžos, kad ir traucēti interneta un telekomunikācijas sakari.

Savukārt, lai parūpētos par skaidrās naudas pieejamību, izšķirošā loma ir bankomātu tīklam, tostarp kritiskajiem bankomātiem, par kuru pieejamību, energoapgādi un saslēgumu ar sakaru centriem padomāts īpaši, norāda Latvijas Bankā. Latvijā 96% iedzīvotāju ir informēti par bankomātiem tuvējā apkārtnē, kamēr 2025. gada augustā šis rādītājs bija 93%. Tiesa, informētība par kritisko bankomātu tīklu pašlaik ir neliela - par tiem ir informēti 9% iedzīvotāju.

Jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem "Maksājumu radarā" apkopota, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.