Augsti patogēnās putnu gripas gadījumi savvaļas putniem martā Latvijā nav konstatēti 0 50

Martā pārbaudes veiktas četriem savvaļas putniem. Trīs mēnešu laikā šogad pārbaudes veiktas kopumā 15 savvaļas putniem.

Janvārī pārbaudes veiktas pieciem savvaļas putniem, un putnu gripa konstatēta četriem, tostarp divām meža pīlēm un vienam ziemeļu gulbim konstatēts gripas H5N1 apakštips, bet vienai meža pīlei konstatēts H5N2 apakštips.

Pērn Latvijā izmeklēti kopumā 95 savvaļas putni, tostarp putnu gripu konstatēja 30 gadījumos. Augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta 22 ziemeļu gulbjiem, četriem paugurknābja gulbjiem, trim meža pīlēm un vienam nenoteiktas sugas gulbim. Vienlaikus vienai dzērvei konstatēts H6N8 apakštips un vienai sudrabkaijai konstatēts H16N3 apakštips, kas ir zemi patogēnie serotipu apakštipi.

2025. gadā augsti patogēnās putnu gripas H5N1 apakštipa uzliesmojumi tika konstatēti Ogres novada Birzgales pagasta mājputnu novietnē ar 98 vistām, Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta piemājas saimniecībā ar 93 mājputniem un Tukuma novada Jaunpils pagasta piemājas saimniecībā ar 50 vistām.

Kopš 2021. gada Latvijā augsti patogēnā putnu gripa konstatēta kopumā 239 savvaļas putniem, kā arī putnu gripa konstatēta divām lapsām 2023. gadā.

Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kuriem slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm.

Mājputni ar putnu gripu var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem, tostarp apaviem, apģērbu un inventāru, uz kuriem nonācis vīruss.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.