Bizness paredzēts mazo satelītu un noderīgās slodzes līdz 300 kilogramiem izmešanai.
Austrālijas startaps Gilmour Space Technologies cer ieņemt savu nišu pasaules kosmisko palaižu tirgū, ziņo Nikkei Asia. Uzņēmumā uzskata, ka bez savas palaišanas infrastruktūras Austrālija var saskarties ar tehnoloģisku atpalicību: pieprasījums pēc satelītu palaišanām pieaug, un to, kuri vēlas nosūtīt kravu kosmosā, skaits jau pārsniedz pieejamo palaižu skaitu, tāpēc vietu komercraketēs bieži nākas rezervēt divus–trīs gadus iepriekš.
Satelīti jau sen kļuvuši par mūsdienu infrastruktūras neatņemamu daļu: tie nodrošina internetu, navigāciju un Zemes novērošanu. Tos izmanto ugunsgrēku un plūdu uzraudzībai, kuģu satiksmes kontrolei un datu vākšanai plašos apgabalos. Ierīces zemā Zemes orbītā parasti darbojas 5–7 gadus, pēc tam pakāpeniski zaudē orbītu un prasa nomaiņu, tāpēc pieprasījums pēc jauniem palaišanas projektiem paliek stabils.
Šajā kontekstā Gilmour Space Technologies dibinātājs Ādams Gilmors norādīja, ka Austrālijai jāpalielina ieguldījumi nozarē, lai izvairītos no tehnoloģiskas atpalicības. «Savs palaišanas infrastruktūra ir svarīga, jo šobrīd ļoti grūti iekļūt uz raķetes un situācija tikai pasliktinās. Gaidīšanas termiņš satelīta palaišanai jau sasniedz trīs gadus,» — sacīja viņš intervijā Nikkei, paskaidrojot, ka bez savas raķetes Austrālija spiesta paļauties uz ārvalstu operatoriem un gaidīt brīvu vietu ārzemju palaišanas uzņēmumos.
Gilmour Space Technologies dibināta 2013. gadā, un pēc diviem gadiem sāka izstrādāt savu raķeti. 2026. gada janvārī tās novērtējums pārsniedza 704 miljonus ASV dolāru pēc tam, kad tika piesaistītas vairāk nekā 140 miljonu ASV dolāru investīcijas.
Pēdējās investīcijas uzņēmums novirzīs orbītālās raķetes Eris pilnveidošanai. Jūlijā tā pirmo reizi startēja no Austrālijas teritorijas. 23 metrus augstā raķete pacēlās no Bowen Orbital Spaceport kosmodroma Kvīnslendas štatā un atradās lidojumā 14 sekundes.
Uzņēmumā uzskata, ka rezultāts ir normāls pirmajam startam. Pārdošanas vadītājs Deivids Džervis norādīja, ka pirmie testi reti ir pilnībā veiksmīgi: «Dažas raķetes lidoja 4–5 sekundes, citas — aptuveni 30 sekundes. Tāpēc panākumi jau pirmajā lidojumā ir ļoti reti.»
Raķete Eris paredzēta mazo satelītu un noderīgās slodzes līdz 300 kilogramiem izmešanai. Ja projektu novedīs līdz komerciālai ekspluatācijai, Gilmour varēs sadarboties ar valsts un privātajiem pasūtītājiem.
Uzņēmums cer konkurēt ar SpaceX, bet citā tirgus segmentā. «SpaceX ir kā liela pasažieru lidmašīna, bet mēs drīzāk esam neliels biznesa džets. Liela raķete ir izdevīga lielām partijām, bet mazākiem palaišanu apjomiem nepieciešams kompaktāks nesējs,» — paskaidroja Gilmors.
Ņemot vērā satelītu skaita pieaugumu, pieprasījums turpina pieaugt. Daudzas valstis, pēc Gilmora teiktā, jau domā par savu satelītu sistēmu izveidi pēc Starlink modeļa.
Gilmour cer sasniegt četru palaižu gadā rādītāju. Uzņēmuma teiktā, šāds temps jau ļaus iekļūt starp aktīvākajiem komerciālajiem operatoriem ārpus Ķīnas.
Pašlaik regulāras un biežas palaišanas galvenokārt nodrošina ASV kompānija SpaceX un ASV–Jaunzēlandes Rocket Lab. 2025. gadā SpaceX veica 165 orbītālās palaišanas, bet Rocket Lab — 21.
Pagājušajā gadā Gilmour sāka sadarboties ar japāņu uzņēmumu Space BD, kas darbojas satelītu palaišanu jomā, kā arī ar tirdzniecības namu Sojitz.
Gilmors norādīja, ka arī Japānai trūkst starta jaudu un tā meklē jaunus partnerus:
«Japāna vēlas palaist vairāk satelītu un saskaras ar tām pašām rindas problēmām kā pārējie. Mēs esam netālu, tāpēc par mūsu iespējām tur nopietni interesējas».
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/8BzRHB5P4Bo?si=1LaATJi6FjEEb0i8" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>