Toksiskie aktīvi: kāpēc Kuba ir gatava pieņemt «naidīgos» ieguldījumus un ko tas tai dos 0 41

Krīze Kubā piespiež salas valdību piekāpties bezprecedenta ideoloģiskos jautājumos. Enerģētiskā sabrukuma un ASV bloka kontekstā Havana nedaudz atver durvis ārējam privātajam kapitālam. Aiz spiesta liberalizācijas fasādes slēpjas sarežģītāks process: iespējama politiskā tranzīta priekšvakarā ieinteresētās puses jau izstrādā stratēģijas, kā pārņemt kontroli pār galvenajiem ekonomikas sektoriem.

Havana spēra soli, kas gadu desmitiem tika uzskatīts par politisku tabu. Kubas valdība paziņoja, ka emigranti, tostarp daudzskaitlīgā un vēsturiski varām nelabvēlīgā Majami diaspora, iegūs tiesības ieguldīt salas ekonomikā un legāli piederēt privātam biznesam. Runa ir par piekļuvi ievērojamam kapitālam: šobrīd ASV dzīvo līdz 2,9 miljoniem amerikāņu kubiešu izcelsmes, no kuriem vairāk nekā 1,2 miljoni koncentrējas Lielajā Maiami, un diasporas naudas pārvedumi uz salu mērāmi miljardos ASV dolāru.

Ilgus gadus varas iestādes no aizbraukušajiem pieņēma tikai naudas pārvedumus, atņemot viņiem balsstiesības un iespēju veikt biznesu dzimtenē. Tagad koncepcija mainījusies. Vicepremjers un ārējās tirdzniecības ministrs Oskars Peress-Oliva Fraga, Fidela un Raula Kastro mazmazdēls, paziņoja, ka Kuba ir atvērta elastīgām komercattiecībām gan ar ASV uzņēmumiem, gan ar ārvalstīs dzīvojošiem kubiešiem.

Viņš norādīja, ka runa ir par lieliem ieguldījumiem, pirmkārt infrastruktūrā, derīgo izrakteņu ieguvē un tūrismā. Lai piesaistītu kapitālu, Havana gatava ļaut emigrantiem piekļūt nacionālajai finanšu–banku sistēmai: viņiem atļaus atvērt kontus ārvalstu valūtā Kubas bankās un pat saņemt licences par virtuālo aktīvu pakalpojumu nodrošināšanu. Lauksaimniecības sektorā, kas pašlaik nespēj pabarot iedzīvotājus un piespiež valsti importēt gandrīz visu pārtiku, diasporai piedāvā iznomāt zemes ilgtermiņa lietošanā ar tiesībām gūt ienākumus.

Šo pavērsienu grūti nosaukt par ideoloģisku liberalizāciju. Analītiķi ir vienisprātis, ka Havana mēģina glābt valsts dominējošo ekonomikas modeli, piesaistot ārējo kapitālu brīdī, kad tā ir ārkārtīgi ievainojama.

Ogastras Universitātes ekonomists Paolo Spadoni sauc kubiešu varas lēmumu par pragmatisku, bet būtiski novēlotu. Pēc viņa domām, Havana šādas izmaiņas būtu bijusi jāuzsāk brīvprātīgi jau pirms daudziem gadiem, nevis pakļaujoties bezprecedenta Vašingtonas spiedienam un enerģētikas sistēmas kolapsam. Valstij steidzami nepieciešama valūta, vadības kompetences un jaunas piegāžu ķēdes, ko var nodrošināt tikai ārvalstu biznesa kopiena.

Bezprecedenta ekonomiskā atkāpšanās ir tiešs kulisu diplomātijas rezultāts sankciju spiediena apstākļos. Kapitāla logs sāka atvērties pēc slepenām sarunām: februārī Sentkitsa salā ASV valsts sekretāra Marka Rubio komandas pārstāvji satikās ar Raula Kastro mazdēlu — Rauļu Hiljermo Rodrigezu Kastro, kurš formāli neatbildas valsts amatiem, bet kam ir milzīga ietekme. Drīz pēc tam, kad par šo tikšanos ziņoja prese, Kubas prezidents Migels Díaz-Kanels atzina dialoga faktu ar ASV administrāciju, meklējot iespējamus risinājumus divpusējām domstarpībām.

Pārvērst paziņojumus reālos darījumos traucē divi fundamentāli šķēršļi. No ASV puses darbojas tirdzniecības embargs. Lai kubieši no Majami vai jebkuras ASV korporācijas varētu legāli piederēt biznesam salā, tām nepieciešamas īpašas licences no ASV Finanšu ministrijas un Tirdzniecības ministrijas, kas atstāj galīgo lēmumu par kapitāla iekļaušanu ASV administrācijas ziņā.

No Kubas puses galvenais šķērslis paliek institucionālā vide. Diaspora šiem jaunajiem piedāvājumiem izturas skeptiski, atceroties «atkusnes» periodu pie Baraka Obamas. Toreiz daudzi ticēja liberalizācijai, atgriezās valstī ar ieguldījumiem, bet galu galā cieta finansiālus zaudējumus. Viņu biznesi bieži tika ekspropriēti, un daži investori pat nonāca cietumā.

Tā, 2011. gadā Kubas tiesa piesprieda Kanādas uzņēmējam Saja Tokmakdžjana (Cy Tokmakjian), Tokmakjian Group vadītājam, 15 gadu cietumsodu apsūdzībās par kukuļošanu un citiem ekonomiskiem noziegumiem. Uzņēmums savukārt paziņoja, ka Kubas varas iestādes konfiscējušas tā aktīvus aptuveni 100 miljonu ASV dolāru apmērā. Pašā Tokmakjian Group un Rietumu diplomāti šo lietu vērtēja kā brīdinājuma signālu potenciālajiem ārvalstu investoriem. Tokmakjian Group bija viena no veiksmīgākajām ārvalstu kompānijām Kubā — tā piegādāja iekārtas transportam, ieguves nozarei un būvniecībai. Pēc trim gadiem uzņēmējs tika atbrīvots, pēc Reuters datiem, pateicoties aizkulišu diplomātiskām sarunām.

Tajā pašā laikā Kubas tiesiskā sistēma joprojām nesniedz drošas garantijas privātīpašuma aizsardzībai. Šādos apstākļos liels kapitāls parasti darbojas ar lielu piesardzību.