Eksperts, kas prognozēja 2008. gada krīzi: tagad riski ir daudz augstāki 0 69

Daudzi faktori liecina par jaunu pasaules finanšu krīzi, kas var izrādīties smagāka nekā 2008. gada krīze, paziņoja rakstā The New York Times (NYT) finanšu risku vadības eksperts Ričards Buksteibers. Tieši viņš 2007. gadā sarakstīja grāmatu «Mūsu pašu radītais dēmons», kurā paredzēja satricinājumu gadu pirms tā.

Buksteibers norādīja, ka šoreiz izveidojušās četras galvenās riska jomas: mākslīgais intelekts (MI), privāto kredītu nozare aptuveni 2 triljonu ASV dolāru apmērā, situācija biržās un vienlaikus divi karadarbības draudi, no kuriem viens jau ir reāls — Irānā un Taivānā.

«Mēs tos saprotam atsevišķi, tomēr tie ir ieejas punkti vienā kopīgā struktūrā — sarežģītā un cieši savītā sistēmā, kur konkrēta spriedzes avota nozīmīgums būs mazāks nekā tas, cik ātri tā spēs izplatīties. Un sistēmiskas spriedzes pazīmes jau parādās», — rakstīja Buksteibers 16. martā.

Prognozētājs norādīja, ka tradicionālie IT uzņēmumu pakalpojumi sāk tikt aizvietoti ar MI, kas samazina uzņēmumu kreditēšanas apjomu. Tas rada bažas investoros, kuri sāk izņemt līdzekļus no lielo privāto kreditētāju fondiem, piemēram, Blue Owl, BlackRock un Blackstone, kas savukārt noved pie šo uzņēmumu akciju krituma. Ierobežotas informācijas dēļ tirgos tas var pēkšņi izraisīt masveida līdzekļu izņemšanu, kas parasti dod startu pilna mēroga krīzei.

Investīciju koncentrāciju MI izstrādātāju rokās Buksteibers nosauca par «bezprecedenta». Eksperts atzīmēja, ka finanšu sistēma pirms 2008. gada krīzes līdzīgi bija uzbūvēta ap dzīvojamo īpašumu tirgu un ar to saistīto kreditēšanu, kas noteica tās sabrukumu.

Viņa teiktā, pašreizējā perspektīva izskatās vēl biedējošāka, jo tai līdzi nāk «fizisks» eskalācijas risks Irānā un Taivānā.

«Ņemsim, piemēram, Irānu. Konfliktā radītā enerģētikas krīze, kas noved pie elektroenerģijas cenu kāpuma vai piegāžu ierobežojumiem, tieši ietekmē datu apstrādes centrus un mākslīgā intelekta ražošanu, palielinot ar MI strādājošo uzņēmumu izmaksas, kuras pēc tam tiek pārliktas uz mūsu privātajiem kredītu un kapitāla tirgiem», — viņš skaidroja saistību.

Iespējamās Ķīnas militārās darbības pret Taivānu rada līdzīgu risku saistībā ar uz salas koncentrēto pusvadītāju ražošanu, kas arī ir nepieciešama MI.

Buksteibers atzina, ka 2008. gada krīzes beigās viņš stāstīja jaunajiem kolēģiem Finanšu ministrijā, ka šāda situācija, visticamāk, neatkārtosies, taču tagad «nav tik pārliecināts».

«Fiziskie riski, kas saistīti ar Irānu, Taivānu un mākslīgā intelekta bumu, pārsniedz finanšu riskus pirms 2008. gada krīzes. Es labprātāk risinātu tikai finanšu riskus — finanšu riski ietekmē tikai cenas. Fiziskie riski maina pasauli», — rezumēja Buksteibers.

2008. gada krīzes sākums bija Bear Stearns maksātnespēja — tolaik piektais lielākais ASV investīciju banka ar aktīviem aptuveni 400 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas palaida virknes reakciju un ietekmēja arī citu banku — Lehman Brothers, kas aktīvi attīstīja hipotekāro obligāciju tirgu, proti, vērtspapīrus, kas nodrošināti ar hipotekārajiem parādiem.

«Pirmā sabruka Bear Stearns, un tas notika pēkšņi, bet, kad runa nonāca pie Lehman Brothers, AIG un dažām citām kompānijām, ekonomisti un Federālās rezervju sistēmas darbinieki sāka aptuveni aprēķināt, kas varētu notikt. Jūs redzat, ka bezdarba līmenis sasniedz 30 % — sekas, salīdzināmas ar Lielo depresiju», — pagājušajā gadā atcerējās Bobs Hoits, finanšu pakalpojumu speciālists, intervijā Washington Post (WP).