«Zemnieku saeima»: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, iespējama pārtikas un migrācijas krīze 0 31

Lazdiņš skaidro, ka Latvijā aptuvenās sējumu ierīkošanas izmaksas šogad svārstās no 1000 eiro līdz 1200 eiro par hektāru, bet valdības lēmums par akcīzes samazinājumu dīzeļdegvielai tās samazinās par aptuveni pieciem eiro hektārā.

Viņš atzīst, ka tas ir neliels apjoms, ko drīzāk var tulkot kā pozitīvu žestu, nevis lēmumu, kas būtiski risina straujo izmaksu pieaugumu.

Lazdiņš norāda, ka valdībai uz laiku būtu jāatceļ arī katrā dīzeļdegvielas litra cenā iecenotā astoņu centu maksa par degvielas rezervju glabāšanu, kā arī no 1. aprīļa būtu jāatceļ prasība par biodegvielas piejaukumu, pretējā gadījumā dīzeļdegvielas cena var palielināties vismaz par 3,3 centiem litrā.

Pirmo reizi pēdējos 20 gados jau pirms sējas ir redzams, ka ražošanas izmaksas ir lielākas nekā potenciālie ienākumi, pat ja zemnieks ir optimistisks un rēķina augstu ražu ar ļoti labu kvalitāti, teica Lazdiņš, piebilstot, ka ar šādiem aprēķiniem visā ES lauksaimnieki plāno daļu lauku atstāt neapstrādātus.

Tiek prognozēts, ka arī Latvijā šogad varētu trīskāršoties atmatā atstāto hektāru skaits. Ja situācija neuzlabosies līdz augustam, drūmākās prognozes rāda, ka visā Eiropā, tostarp Latvijā, zemnieki varētu lemt par masveida lauku atstāšanu atmatā, jo pat visoptimālākajā scenārijā katrs apstrādātais hektārs nesīs zaudējumus, skaidro Lazdiņš.

Viņš norāda, ka Spānija ar 877 miljoniem eiro plāno segt daļu no minerālmēslu iegādes izmaksām, segt 20 centus no katra dīzeļdegvielas litra, kā arī izveidot apgrozāmo līdzekļu programmu.

Savukārt Grieķija plāno tērēt 300 miljonus eiro, lai segtu daļu minerālmēslu cenu pieauguma un 20 centus katram iegādātajam dīzeļdegvielas litram, informē Lazdiņš, piebilstot, ka līdzīgas programmas plāno Polija, Itālija un citas ES valstis, taču zīmīgi, ka līderes patlaban ir Spānija un Grieķija.

Lazdiņš uzsver, ka pastāv risks, ka pie šādām izejvielu cenām, lauksaimniekiem lemjot par lauku atstāšanu atmatā, 2027. gadā varētu izveidoties globāls pārtikas deficīts, kas radīs būtisku pārtikas cenu sadārdzinājumu un ar augstu iespējamību arī deficītu pasaules nabadzīgākajos reģionos, kas var izraisīt masveida migrācijas viļņus uz turīgākām valstīm, tostarp uz ES.

Viņš akcentē, ka patlaban Latvijas zemnieki no valdības sagaida sevišķi aktīvu darbu ES, lai atceltu virkni zaļā kursa iniciatīvu, kas vēl vairāk sadārdzina pārtikas ražošanu.

Kā piemēru Lazdiņš piemin klimata nodokli minerālmēsliem. Ar šī gada 1. janvāri katrai ievestajai minerālmēslu tonnai tiek aprēķināts klimata nodoklis, kurš lauksaimniekiem būs jāapmaksā. Ja pērn slāpekļa mēslojuma tonna maksāja 300 eiro, tad patlaban tā maksā aptuveni līdz 500 eiro tonnā.

Tāpat, atceļot šo zaļā kursa klimata nodokli, minerālmēslu cenu varētu mazināt no 70 eiro līdz 150 eiro par tonnu, uzsver Lazdiņš.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.

Tāpat valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Akcīzes nodokļa likme tiks samazināta no 70 eiro līdz 21 eiro par 1000 litriem.

Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Plānots, ka abos gadījumos - gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Biedrība apvieno vairāk nekā 800 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 5000 darbinieku.