Dažu ražotāju vietnēs patērētājiem tiek piedāvāti veidi, kā pārbaudīt matu kvalitāti pirms pirkuma.
Saskaņā ar šīs jomas lielākā pētījuma rezultātiem uzmatoti un pieaudzēti mati, ko visā pasaulē nēsā miljoniem sieviešu, var saturēt ķīmiskas vielas, kas saistītas ar krūts vēža risku, hormonālajiem traucējumiem un kaitējumu reproduktīvajai veselībai.
Pētnieki gandrīz visos analizētajos paraugos — gan sintētiskos, gan dabiskos — konstatēja tuvu 50 bīstamas ķīmiskas vielas. Paraugos iekļāva parūkas, bizīšu pīšanai paredzētās matu šķipsnas, klipšu un aizšujamās šķipsnas, kā arī uz sprādžu stiprinājuma paredzētās uzlikas.
Šie rezultāti, kas publicēti Amerikas ķīmijas biedrības žurnālā, izsaukuši aicinājumus pastiprināt kontroli šai multimiljardu nozarei un nodrošināt patērētājiem lielāku informācijas caurspīdīgumu.
«Mēs uzticamies uzņēmumiem, no kuriem neviens pat neprasa izņemt bīstamās ķimikālijas no saviem produktiem,» sacīja Dr. Elisija Franklin, pētījuma vadošā autore un pētniece ASV institūtā «Silent Spring», kur pēta vides ietekmi uz krūts vēža riskiem.
Pētnieki norāda, ka pieaudzētie mati ir īpaši bīstami, jo tos nēsā ilgstoši un tie pastāvīgi saskaras ar ādu.
«Piesaistītie mati atrodas ļoti tuvu ķermenim,» sacīja Franklin. «Tie guļ uz galvas ādas, kakla un pleciem nedēļām, dažkārt pat mēnešiem.»
Prognozes liecina, ka līdz 2028. gadam pasaules pieaudzēto matu tirgus pārsniegs 14 miljardus dolāru.
Pētījumā norādīts, ka, lai gan daudzas sievietes pieaudzē matus estētisku apsvērumu vai modes dēļ, nozīmīga šo produktu patērētāju daļa ir tumšādainas sievietes, kurām tas ir ērts veids, kā tikt galā ar saviem matiem.
Sintētiskos matus var nopirkt vien par 20 dolāriem, kamēr augstvērtīgas dabīgo matu klipšu šķipsnas var maksāt tūkstošiem dolāru.
Analizējot 43 paraugus, pētnieki atklāja 170 dažādas ķīmiskas vielas. Analīzē tika izmantota metode, kas ļauj noteikt plašu vielu spektru, nevis koncentrēties uz kādu vienu.
48 no tām ir iekļautas galvenajos starptautiskajos bīstamo ķimikāliju sarakstos, tostarp ANO un Eiropas Ķīmiskās aģentūras sarakstos.
«Tur bija visu: no ugunsdrošības vielām līdz pesticīdiem, kā arī tādas vielas kā ftalāti, kas ir endokrīnās sistēmas traucētāji un, kā zināms, saistīti ar reproduktīvās sistēmas traucējumiem,» sacīja Franklin.
36 pieaudzēto matu paraugos — gan sintētiskajos, gan dabiskajos — tika konstatētas 17 ķīmiskas vielas, kas saistītas ar krūts vēzi, un gandrīz 10 % paraugu saturēja bīstamus cīnu saturošus savienojumus, ko parasti izmanto grūti uzliesmojošas plastmasas ražošanā.
Pētnieki bija pārsteigti, ieraugot cīnu saturošos savienojumus — vielas, kas parasti nav sastopamas plašas patēriņa precēs. Šīs vielas var izraisīt ādas kairinājumu. Tās tiek atzītas par endokrīnās sistēmas traucētājiem un traucē hormonu darbību, kas regulē daudzas organisma funkcijas, tostarp attīstību un reproduktīvās spējas.
Visbiežāk paraugos sastopamās ķīmiskās vielas bija fenols — viela, ko izmanto finiera un koku līmju ražošanā — un bis(2‑etilheksil)ftalāts, ko pievieno plastmasai, lai padarītu to elastīgāku.
Pētnieki apgalvo, ka šīs ķīmiskās vielas izraisa bioloģiskas izmaiņas, līdzīgas tām, ko izraisa zināmi krūts vēža kancerogēni, un laika gaitā tās var palielināt krūts vēža risku.
Iepriekšējie pētījumi galvenokārt pievērsās sintētiskajiem matiem, kuros atrada bīstamos metālus, taču šajā pētījumā tika testēti arī 11 paraugi no dabīgiem, neapstrādātiem un kombinētiem (cilvēka un sintētiskiem) matiem.
Neapstrādāti un dabīgi mati parasti ir dārgāki un tiek pozicionēti kā mati, kuri nekad nav bijuši pakļauti ķīmiskai apstrādei. Parasti dabīgos matus vispār neapstrādā, tos nogriež vai nogriež no viena cilvēka.
Dažos gadījumos cilvēka matu paraugi — tostarp tie, kas norādīti kā neapstrādāti un dabīgi — saturēja vairāk bīstamu ķimikāliju nekā daži sintētiskie analogi, tai skaitā vairākas vielas, kas ir endokrīnās sistēmas traucētāji.
«Tas, ka uz produkta norādīts — izgatavots no cilvēka matiem vai ka tie ir dabīgi mati no vienas donores — nenozīmē, ka tas ir drošāks nekā sintētiskie mati,» sacīja Franklin.
«Bija gadījumi, kad sintētiskā paraugā mēs konstatējām vienu ķīmisku vielu, kas ir iekļauta bīstamo vielu sarakstā, kamēr cilvēka matos tādu vielu varēja būt piecas līdz septiņas,» viņa paskaidroja.
Pētnieki norāda, ka šīs ķīmiskās vielas var nonākt produktā ražošanas vai apstrādes laikā, kad matiem veic dažādas procedūras, lai uzlabotu izskatu, izturību vai ērtumu lietošanā.
Franklin uzsver, ka, lai gan pētījumā netika veikta bīstamo ķimikāliju koncentrācijas novērtēšana, dažas no tām, piemēram, hormonālie traucētāji, var būt kaitīgas pat nelielās devās.
Viens no galvenajiem pētnieku satraukumiem ir skaidru drošības ierobežojumu trūkums attiecībā uz ķimikālijām matos, kas paredzēti pieaudzēšanai, un kas noteikti ražotājiem.
«Nav nekādu iemeslu, lai bīstamas ķimikālijas iekļautu produktos, ko mēs izmantojam kosmētisku mērķu dēļ. Ikdienā mēs jau tā pakļaujamies daudzu ķimikāliju iedarbībai, no kurām nav iespējams pilnībā izvairīties,» sacīja Franklin.
Pētījums rāda, ka nav pārbaudīta veida, kā droši izmantot ķīmiski apstrādātus pieaudzētos matus, un pat pasākumi iedarbības samazināšanai ne vienmēr ir efektīvi.
Piemēram, šķipsnu priekšmazgāšana ar etiķi pirms pieaudzēšanas, lai samazinātu kairinājumu, nav pierādījusi, ka tas padara šādu šķipsnu nēsāšanu tiešām drošāku.
Pētījuma gaitā tikai divi no 43 testētajiem paraugiem nesaturēja nevienu no pētnieku identificētajām bīstamajām ķīmiskajām vielām. Abi bija atzīmēti kā «netoksiski» vai «nesaturoši toksiskas vielas». Tomēr Franklin brīdina, ka šādi apgalvojumi var radīt maldinošu drošības sajūtu.
«Šie apzīmējumi netiek regulēti nevienas iestādes, tāpēc uzņēmumi var marķēt produktus bez jebkādām sekām,» sacīja viņa.
No 2026. gada augusta Apvienotajā Karalistē stāsies spēkā stingrākas prasības attiecībā uz kaitīgām kancerogēnām vielām, tomēr speciālisti uzskata, ka regulējuma caurumi pieaudzēto matu tirgū nozīmē, ka patērētāji nesaņem pilnīgu aizsardzību.
Kosmētiskās līdzekļi tiek stingri regulēti un iziet drošības novērtējumu, taču pieaudzētie mati lielākoties tiek klasificēti citādi un netiek pārbaudīti.
Iepriekšējie pētījumi liecināja, ka matu krāsas un taisnošanas līdzekļi var palielināt krūts vēža risku. Tomēr, atšķirībā no pieaudzētajiem matiem, tie klasificējas kā kosmētiskās vielas un tiek pakļauti drošības pārbaudēm.
«Regulēšana darbojas tikai tad, ja preces ir pareizi klasificētas un atbilstības kontrole tiek veikta tieši importa un pārdošanas vietās,» sacīja Kēralaīna Larisī, nozares organizācijas UK National Hair & Beauty Federation izpilddirektore.
«Tas tiešām ir nopietns caurums, un šis pētījums skaidri rāda, ka tas jālabo,» viņa piebilda.
- gadā BBC noskaidroja, ka produkta apstrādes posmā bieži tiek pieļauta nepareiza marķēšana, un matu tipu noteikšana bieži pilnībā atkarīga no pārdevēju godīguma.
Dažu ražotāju vietnēs patērētājiem piedāvā veidus, kā pārbaudīt matu kvalitāti pirms pirkuma. Tomēr pētnieki uzskata, ka tas nevajadzētu būt patērētāju pienākumam.
«Ja šādu preču nebūtu tirgū, mums nebūtu jāizvēlas,» sacīja Franklin. «Ikvienam, kas nēsā pieaudzētos matus, jāņem vērā mūsu iegūtie rezultāti.»
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru