Šolks: Kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas vietējā piena īpatsvars veikalos nav mainījies 0 40

Viņš norādīja, ka Latvijas mazumtirgotāji lielā apmērā importē pienu un piena produktus, kas ir būtiska problēma Latvijas piena nozarei.

Tostarp Šolks minēja, ka Igaunijā veikalos vietējās izcelsmes piens veido 90% no realizētā piena apmēra, bet Latvijā - 50%, kas nav normāli. Tāpat viņš piebilda, ka nezina nevienu Eiropas valsti, kur būtu līdzīga situācija kā Latvijā.

Viņš arī atzīmēja, ka atsevišķās produktu kategorijās kāpums kopš memoranda parakstīšanas par labu Latvijas produkcijai ir, bet tas ir ļoti neliels. Tajā pašā laikā vietējās izcelsmes svaigpiena realizācijas apmērs praktiski nav mainījies, kamēr vietējās izcelsmes siera realizācijas apmēri Latvijā ir pat samazinājušies.

Šolks uzsvēra, ka no pērn maijā noslēgtā memoranda tika gaidīts vairāk, taču tas būtiskas izmaiņas nav veicinājis.

Pēc viņa teiktā, pagaidām nav skaidrs, cik būtiski piena nozari ietekmēs energoresursu izmaksu kāpums. Patlaban jau ir novērojama energoresursu sadārdzinājuma ietekme piena ražošanā un īpaši piena pārstrādē. Šolks skaidroja, ka piena pārstrāde ir salīdzinoši energoietilpīgs process, jo piens ir gan jāuzsilda, gan jādzesē.

Tāpat viņš sacīja, ka nozari ietekmēs degvielas cenu kāpums, un it īpaši tas sadārdzinās piena piegādes izmaksas, izejvielu transportēšanu, kā arī gatavās produkcijas loģistiku.

Šolks arī norādīja, lai gan piena iepirkuma cena ir zemāka, nekā tā bija vēl pirms dažiem mēnešiem, šis samazinājums ir salīdzinoši lēns un neliels. Februārī svaigpiena iepirkuma cena bija 42,08 eiro par 100 kilogramiem, savukārt pirms dažiem mēnešiem tā bija tuvu 50 eiro. Piensaimnieku savienībā pastāvēja bažas, ka tā var nokrist zem 40 eiro, bet tas nenotika.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs piebilda, ka patlaban ir pazīmes, ka piena cena atkal varētu paaugstināties, taču cenu svārstības nebūs pārāk straujas.

Jautāts, vai Latvijas svaigpiena tirgu ietekmē Igaunijas piena pārstrādātāja "E-Piim Tootmine" bankrots, Šolks sacīja, ka ietekme nav būtiska, jo Latvijas uzņēmumi piegādāja "E-Piim Tootmine" salīdzinoši nelielu daudzumu svaigpiena un liela daļa Latvijas piena ražotāju ir atraduši citus pircējus.

Šolks piebilda, ka Latvijā vidēji dienā svaigpiena aprite veido ap 2500 tonnu, kamēr uz "E-Piim Tootmine" tika eksportēti pāris simti tonnu.

Viņš arī sacīja, ka Latvijas piena produktu ražotāji pērn eksportēja produktus 300 miljonu eiro vērtībā uz 72 pasaules valstīm. Līdz šim tas ir lielākais piena produktu eksportēta apmērs. Savukārt vietējā tirgū "nekādi brīnumi nenotiek", un tajā pagaidām nav saskatāmas izaugsmes tendences.

Jau vēstīts, ka 2025. gada maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorandu parakstīja ekonomikas ministrs, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, biedrība "Zemnieku saeima" un citi partneri.

Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.

Tāpat ziņots, ka "E-Piim Tootmine" bija lielākais siera ražotājs Igaunijā, kas spēja pārstrādāt līdz 1000 tonnām svaigpiena dienā. Vairāk nekā 90% saražotās produkcijas tika eksportēti.

Nesen atklātā Paides siera ražotne Paidē radījusi uzņēmumam lielus zaudējumus, jo tās celtniecība izmaksājusi būtiski vairāk par plānoto. Papildus jaunajai siera ražotnei Paidē "E-Piim Tootmine" ir ražotnes Peltsamā un Jerva-Jāni.

"E-Piim Tootmine" lielākais īpašnieks ar 73% akciju ir piena pārstrādes kooperatīvs "SCE E-Piim", kas pieder aptuveni 100 Igaunijas un Latvijas lauksaimniekiem, bet 25% akciju pieder uzņēmumam "Meierei", kas savukārt pieder diviem Nīderlandes akcionāriem. "SCE E-Piim" ir AS "Jaunpils pienotava" īpašnieks.