Vācijas izlūkdienests: Krievijas budžetā «caurums» 88 miljardu eiro apmērā 0 42

Krievijas varas iestādes cenšas slēpt reālo federālā budžeta deficīta apmēru — katru trešo rublu tērējot karam, turklāt pagājušajā gadā tās saskārās ar ievērojamu naftas un gāzes ieņēmumu trūkumu. Tāda secinājuma pieņēmusi Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) pēc pagājušā gada budžeta datu analīzes.

BND vērtējumā reālais "caurums" kasei sasniedza 8,01 triljonu rublu (88 miljardus eiro) nevis 5,65 triljonus, par kuriem ziņoja Finanšu ministrija. Salīdzinot ar 2024. gadu, Krievijas budžeta deficīts varējis palielināties par 130%, un Finanšu ministrijas sākotnējais plāns (1,2 triljonu rublu) varējis tikt pārsniegts gandrīz septiņas reizes.

«Izlūkdati liecina, ka federālā budžeta deficīts par 2025. gadu bija par 41,8% lielāks, nekā oficiāli ziņots, un veidoja 3,7% (nevis 2,6% Finanšu ministrijas atskaitē — TMT),» — raksta BND. Krievija cenšas slēpt «sāpīgos zaudējumus, izmantojot izpušķotus skaitļus», kamēr gandrīz visi tautsaimniecības sektori uzrāda sarukumu un valsts statistikas ticamība pasliktinās, teikts Vācijas izlūkdienesta relīzē.

Finanšu ministrijas «radošā grāmatvedība» nozīmē, ka daļa federālā budžeta deficīta, visticamāk, tika pārrakstīta uz citiem valsts budžetiem, skaidro Jānis Klūge, Vācijas Starptautiskās drošības problēmu institūta eksperts.

Runa ir par reģionu budžetiem un ārpusbudžeta fondiem — Sociālo fondu (agrāk Pensiju fonds) un OMC fondu. To deficīti lēca līdz rekordiem — 1,5 triljoni rublu reģionos un 1,2 triljoni rublu Sociālajā fondā, pievērš uzmanību ekonomists Viktors Tūnevs. Piemēram, Sociālais fonds saņēmis par 2,2 triljoniem rublu mazāk transfertu no federālās kases, viņš skaidro.

Konsolidētā Krievijas budžeta kopējais deficīts sasniedza rekordlielo 8,3 triljonu rublu, atgādina Tūnevs. Lai aizlāpītu šo «caurumu», Finanšu ministrija aizņēmās 7 triljonus rublu valsts parāga tirgū un vēl 2 triljonus paņēma no FNB — tas ļāva segt deficītu un norēķināties par procentu maksājumiem par parādiem, norāda eksperts.

2026. gada budžetu valdība sastādīja ar 3,8 triljonu rublu deficītu, bet jau februāra beigās «caurums» sasniedza 3,2 triljonus, pēc Alfa‑Bankas vērtējuma. Naftas un gāzes ieņēmumi pēc pērnā gada ceturtdaļas krituma saruka vēl gandrīz divreiz un janvārī–februārī vidēji bija aptuveni 400 miljardu rublu mēnesī.

Tomēr pašreizējais augsto naftas cenu konteksts sniedz cerības atjaunot budžeta izejvielu ieņēmumu plūsmu, norāda Alfa‑Bankas galvenā ekonomiste Natālija Orlova: Urals markas cena, krītot līdz 40 USD par barelu, kāpa līdz 70 USD sakarā ar karu Irānā un Hormuza šauruma slēgšanu, kas paralizēja naftas tirdzniecību Tuvajos Austrumos.

Pie vidējās Urals cenas 50–60 USD naftas un gāzes ieņēmumi martā var pieaugt līdz 800–900 miljardiem rublu, tas ir aptuveni divkārtīgi salīdzinājumā ar gada sākumu, prognozē Alfa‑Banka.