Latvijai preču eksports pagājušajā gadā bija viens no ekonomikas vājajiem punktiem, un arī šis gads eksportam nav sācies veiksmīgi, aģentūrai LETA atzina "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, komentējot ceturtdien publicētos Latvijas ārējās tirdzniecības jaunākos datus.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība janvārī saruka par 6,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Buceniece norāda, ka tas ir straujākais kritums pēdējā pusotra gada laikā.
Visbūtiskāk samazinājās minerālproduktu, graudaugu, ķīmiskās rūpniecības produktu un tekstilizstrādājumu eksports. Ekonomiste skaidro, ka minerālproduktu sadaļā lielākā ietekme bija autobenzīna reeksporta kritumam - normalizēšanās no netipiski lielas vērtības gadu iepriekš.
Kritumu kviešu un rapšu eksportā noteica gan iepriekšējās ražas sliktā kvalitāte, gan arī tas, ka cenas bija zemākas nekā pērn. Ķīmiskās rūpniecības produktu eksporta vērtību uz leju pavilka biodīzelis. Savukārt tekstilizstrādājumu eksportā nedaudz vairāk kā 60% no krituma bija uz Krieviju, min ekonomiste.
Kopējo kritumu pavisam nedaudz palīdzēja ierobežot pieaugums satiksmes līdzekļu, farmaceitisko produktu, augu valsts, izņemot rapsi un graudaugus, lopkopības produktu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksportā.
Buceniece secina, ka eksporta dati zīmē drūmu ainu, kur dominē reeksporta vājums un lauksaimnieku neraža. Tajā pašā laikā Latvijā strādājošie ražotāji kopumā izskatās gana pozitīvi noskaņoti. Eiropas Komisijas apkopotie aptauju dati atklāj, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums attiecībā uz eksporta pasūtījumiem janvārī un it īpaši februārī ir uzlabojies un pārsniedz ilgtermiņa vidējo.
"Optimisms gan nav visaptverošs. Tas visvairāk jūtams pārtikas ražotāju un nemetālisko minerālu ražotāju pusē. Jāatzīmē, ka globālie riski pēdējo nedēļu laikā ir auguši, un aptauju rezultāti tos vēl neatspoguļo," pauž Buceniece.
Pēc viņas minētā, galvenie izaicinājumi eksportētājiem šogad būs ASV importa tarifu ietekme uz pasaules tirdzniecības plūsmām un ar tarifiem saistītā nenoteiktība, kā arī enerģijas cenu šoks, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, un tā potenciālā ietekme uz inflāciju un ekonomikas aktivitāti.
Ekonomiste informē, ka ASV administrācija strādā pie tā, lai atgrieztu tarifus, kas pēc ASV Satversmes tiesas lēmuma ir samazināti, iepriekšējā līmenī. Tarifu sienas atjaunošana nozīmēs to, ka vismaz daļa preču, kas iepriekš nonāca ASV, turpinās meklēt alternatīvus noieta tirgus. Arī Latvijas eksportētāji saskarsies ar lielāku konkurenci eksporta galamērķos.
Tajā pašā laikā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes cenu kāpums - Tuvo Austrumu kara sekas - var apdraudēt ekonomikas atveseļošanos Eiropā, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgs eksporta galamērķis, brīdina ekonomiste. Šobrīd gan lielākā ietekme ir vērojama degvielas cenu pieaugumā, kas nozīmē augstākas transportēšanas izmaksas.
Buceniece skaidro, ka enerģijas cenu lēciens var strauji palielināt ražošanas izmaksas energoietilpīgajai ražošanai, piemēram, ķīmiskajai rūpniecībai, cementa un minerālproduktu ražošanai, metālapstrādei. Tuvo Austrumu kara ietekmē aug arī mēslojuma izmaksas.
Jo ilgāk enerģijas cenas saglabājas augstā līmenī, jo vairāk šis kāpums pārveļas uz citām precēm un pakalpojumiem, paaugstinot inflāciju un mazinot iedzīvotāju pirktspēju, un tālāk jau pa ķēdīti mazinot pieprasījumu pēc dažādām precēm un pakalpojumiem, skaidro Buceniece.
Ja konflikts netiek drīzumā apturēts un kuģošanas Hormuza šaurumā neatjaunojas, inflācija var iesakņoties un palēnināt vai pat apstādināt ekonomikas atveseļošanos un mazināt pieprasījumu, tostarp pēc Latvijas ražojumiem. Vienlaikus Buceniece norāda, ka prognozēt gan vēl ir pāragri, jo neskaidrība ir augsta un situācija turpina attīstīties.
Jau ziņots, ka Latvija šogad janvārī eksportēja preces 1,575 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 6,6% jeb 111,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 1,746 miljardiem eiro, kas ir samazinājums par 8,3% jeb 159 miljoniem eiro.
Savukārt mēneša laikā - salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri - Latvijas eksportēto preču vērtība pieauga par 3,9% jeb 59,5 miljoniem eiro, bet preču importa vērtība samazinājās par 5,7% jeb 105,8 miljoniem eiro.
https://infogram.com/latvijas-areja-tirdznieciba-1hmr6glwmn8o4nl
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru