Savā laikā Mao Ce-duns labvēlīgi uztvēra Pinočeta apvērsumu.
Ķīna paliks Čīles galveno tirdzniecības partneri — tai pieder apmēram trešdaļa no valsts kopējā ārējā tirdzniecības apgrozījuma, liecina Čīles Ārlietu ministrijas Starptautisko ekonomisko attiecību pārvaldes (Subrei) sagatavotais ziņojums.
Saskaņā ar ziņojumu, kas sastādīts, balstoties uz Centrālās bankas, Nacionālās muitas pārvaldes un Nodokļu dienesta datiem, Čīle pagājušajā gadā ar Ķīnu veica darījumus 66,555 miljardu dolāru apmērā, kas nozīmē pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Iepriekšējā gadā Ķīnai vispieprasītākie bija varš, vara katodi, svaigas ķiršas, celuloze, litija karbonāts, dzelzs, jods, svaigas plūmes, lasis, zivju milti, litija sulfāts, cūkgaļa, pakalpojumi, vīnogas, metanols un aļģes.
Citas nozīmīgas tirdzniecības partneres bija ASV (17 %), Brazīlija (6,3 %), Japāna (5,3 %) un Argentīna (4 %).
- gadā Čīles tirdzniecības apgrozījums sasniedza 199,667 miljardu dolāru apmēru, kas ir par 8,9 % vairāk nekā 2024. gadā; to ietekmēja eksporta un importa straujā izaugsme.
Eksporta apjoms pagājušajā gadā bija 107,004 miljardu dolāru, kas ir par 7,9 % vairāk nekā 2024. gadā, un, pēc Subrei datiem, tā ir lielākā summa, ko valsts eksportējusi kopš oficiālās reģistrācijas uzsākšanas.
Mikro, mazie un vidējie uzņēmumi pozicionējās kā Čīles galvenais eksporta segments ar 52,6 % no kopējā apjoma, savukārt lielie uzņēmumi veidoja 38,1 %.
Valsts iestādē uzsvēra, ka viena no katrām astoņām darba vietām Čīlē tiek radīta eksportējošu uzņēmumu darbības rezultātā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/IiO2pCgAoN8?si=FId15KrD4c1-QZDw" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
