JV rosina līdz gada beigām pilnībā pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju 0 68

Latvijas uzņēmējiem jāpārtrauc imports un eksports uz Krieviju līdz 2026. gada beigām, norāda JV.

Ministru prezidente Evika Siliņa (ES) uzdos Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un Ārlietu ministrijām līdz marta beigām izstrādāt detalizētu analīzi un plānu, kā pārtraukt gan sabiedriskā transporta pārvadājumus, gan ieviest Krievijas izcelsmes preču aizliegumu mazumtirdzniecībā Latvijā.

Tāpat arī Satiksmes ministrijai (SM) tiks uzdots sagatavot detalizētu analīzi par dzelzceļa kravu plūsmu uz Krieviju, kā arī risinājumu tās pārtraukšanai.

Ministrijām ir jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, virzot nepieciešamos grozījumos normatīvajos aktos, informē politiskais spēks.

Siliņa pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes medijiem norādīja, ka būtu jādara viss iespējamais, lai preces no Krievijas Latvijā nebūtu. Siliņa klāstīja, ka ministrijām būtu jāatnāk uz Ministru kabinetu ar detalizētu analīzi, jāizstrādā saprotams plāns, kāds būs šis mazumtirdzniecības aizliegums Latvijā.

Ministru prezidente norādīja, ka vēlētos maksimāli pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju, taču Latvija ir Eiropas tirgū, un ir noteikti ierobežojumi, ko Latvija kā nacionāla valsts var izdarīt un ko nevar. Tāpēc ministrijām esot jādod uzdevumi izvērtēt, kas ir tās preču grupas un veicamie soļi, kā šo tirdzniecību maksimāli ierobežot. Līdztekus ir jādod skaidrība uzņēmējiem, jābūt skaidram signālam no valdības, iedodot arī pārejas periodu, teica premjere.

"Maksimāli ātri būtu līdz gada beigām. Iespējams, būs kādas joma, kur ir vajadzīga garāka pārorientēšanās," teica Siliņa, kā piemēru minot farmācijas nozari, akcentējot, ka šai nozarei ir plāns, kā iziet no Krievijas tirgus, bet viņa vēlas zināt, cik ilgu laiku tas prasītu, un, iespējams, to var paātrināt.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka arī ZZS ieskatā tirdzniecība ar Krieviju būtu jāpārtrauc, bet jautājums ir par iespējamajiem risinājumiem. ZZS ieskatā, jau pirms diviem gadiem Ekonomikas ministrijas izstrādātā ostu attīstītības ceļa karte, kas regulē tranzītbiznesu, ir piemērs, kas būtu jāapstiprina pēc iespējas ātrāk, lai ostu uzņēmēji saprastu valsts vīziju.

Pēc Valaiņa vārdiem, arī citos jautājumos, ievērojot Eiropas Savienības tiesību ietvaru, būtu jānāk ar "asākiem" priekšlikumiem, lai tirdzniecība ar Krieviju tiktu ierobežota un netiktu ietekmēta Latvijas konkurētspēja. Kā norādīja Valainis, primāri būtu jāfokusējas uz importa produktiem.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda gandarījumu par lēmumu pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju. Viņš norādīja, ka sagaida konkrētus priekšlikumus par to, kādus instrumentus var izmantot, lai tirdzniecības plūsmas mazinātu līdz absolūtam minimumam vai pilnīgai nullei, un kādā laika termiņā tas izdarāms.

Jau ziņots, ka pirms nedēļas koalīcijas partija "Progresīvie" virzīja rosinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt plānu tirdzniecības izbeigšanai ar agresorvalstīm.

Pagājušajā nedēļā pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs aģentūrai LETA norādīja, ka, lai arī vārdos visi apliecina, ka tirdzniecības izbeigšana ar Krieviju un Baltkrieviju ir pareizais virziens, tomēr par konkrētām rīcībām partneri nevienojās, jo, kā norādīja Šuvajevs, ekonomikas ministrs Valainis uzskatot, ka plānu tirdzniecības apturēšanai ir jāizstrādā ĀM.

Šuvajevs norādīja, ka "Progresīvie" nākamnedēļ koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē atkal virzīs rosinājumu izstrādāt plānu tirdzniecības izbeigšanai ar agresorvalstīm.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka EM jau ir ieviesusi atbalsta programmas Latvijas uzņēmumiem un tajās var piedalīties tikai uzņēmumi, kas nesadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, vai tādi, kas izstrādājuši un ievieš plānu tirgus pārorientācijai no Krievijas un Baltkrievijas.

Viņš atgādināja, ka pirms diviem gadiem EM piedāvāja SM jaunu tranzīta politikas stratēģiju, lai veicinātu Krievijas un Baltkrievijas tirgus daļas samazinājumu, taču SM šo ideju tālāk nevirzīja. Kopumā par ārējās tirdzniecības politiku un īstenošanu atbild ĀM.

"Ekonomikas ministrs ir paudis gatavību šo funkciju no ĀM pārņemt, lai straujākiem soļiem virzītos uz valsts ekonomisko neatkarību no agresorvalstīm," teica Rokpelnis.

Premjeres Siliņas valdībā ietilpstošās partijas jau ilgāku laiku apmainās ar savstarpējām prasībām un pārmetumiem, bet biežāka šāda "domapmaiņa" vērojama starp ZZS un "Progresīvajiem".