Japāna un Dienvidkoreja var pārspēt Eiropu gāzes piegāžu cenu ziņā 0 80

Kopš ASV un Izraēlas operācijas pret Irānu dabasgāzes cenas Eiropā ir pieaugušas par 65 %.

Vispirms Katara, otrais lielākais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotājs, apturēja savu ražotņu darbu. Pēc tam Irāna paziņoja par Hormuza šauruma bloķēšanu, caur kuru iet piektā daļa pasaules LNG piegāžu.

Situāciju sarežģī ārkārtīgi zems pazemes gāzes krātuves piepildījuma līmenis Eiropas Savienībā. 2026. gada 1. martā, pēc Gas Infrastructure Europe (GIE) datiem, krājumi tajās samazinājās līdz 30 % — tas ir zemākais rādītājs kopš krīzes 2022. gadā, kad tie bija 29 %. 2023. gadā šajā datumā pazemes gāzes krātuves bija piepildītas 60 %, 2024. gadā — 62 %, savukārt 2025. gadā — 38 %.

Eiropa patērē ne vairāk kā 10 % Kataras LNG, 80 % aiziet Āzijai. Ja piegādes no Kataras tiks pārtrauktas, var rasties konkurence par gāzes apjomiem starp tirgiem. Āzijas valstis, pirmām kārtām Japāna un Dienvidkoreja, ir pieradušas pie dārgas gāzes un ir gatavas paaugstināt cenas, lai iegūtu nepieciešamos apjomus, maksājot vairāk nekā Eiropas pircēji.

Šajā situācijā par galveno ieguvēju kļūs ASV: amerikāņu gāzes cena, ko tās eksportēs kā aizstājēju Kataras piegādēm, palielināsies. Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Osland jau pieļāva, ka, ņemot vērā traucējumus ar LNG piegādēm no Persijas līča valstīm, ES var tikt ierosināts jautājums par Krievijas gāzes piegāžu atsākšanu uz Eiropu. «Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ko mēs šobrīd vērojam, es uzskatu, ka diskusija atjaunosies,» — sacīja Osland 3. martā. Tomēr Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts paziņoja, ka tajā pašā dienā notikušo koordinācijas grupu sēžu par gāzi un naftu dalībnieki neredzēja tiešus ES enerģētiskās drošības riskus un secināja, ka Eiropai nav nepieciešami papildu energoresursi.