Supertankeri, kas ieinteresēja Krieviju, sadārdzinājušies par 600% 0 64

Tā kā Krievija mēģina novirzīt savu Urals naftu uz Ķīnu pēc tam, kad Indija samazināja tās importu, maršruta pagarināšanas dēļ tai vajadzīgi ietilpīgāki tankeri. Tas ļautu samazināt izmaksas, ja vien nebūtu viena «bet»: supertankeru frahta likmes mazāk nekā divu mēnešu laikā pieaugušas septiņas reizes. Turklāt, nespējot ātri realizēt izvesto izejvielu, Krievijai jāuzglabā arvien lielāks tās apjoms jūras ūdeņos, un augstās tankeru izmaksas arī grauj naftas eksporta ekonomiku.

Tādas cenas nebija novērotas kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma, kad cenu karš starp Krieviju un OPEC izraisīja milzīgus naftas apjomus jūras maršrutos, kuriem nebija pieprasījuma, norāda Bloomberg. Dienas noma supertankeriem (VLCC) uz maršruta, ko uzskata par etalonu — no Tuvo Austrumu reģiona uz Ķīnu — pārsniedza $200 000, kas ir par 600% vairāk nekā gada sākumā, kad tā bija mazāka par $29 000.

Tas ietekmē pat eksportētājus, uz kuriem netiek attiecinātas sankcijas. Jo tālāk viņi atrodas no tirgus, jo nozīmīgākas atlaides viņiem jāsniedz, norāda Bloomberg. Krievija savukārt pēdējos mēnešos aktīvi pārkrauj naftu jūrā uz supertankeriem, lai nogādātu to Ķīnā, nevis Indijā, kā agrāk. Pēc Vortexa un Kpler datiem kopš decembra aptuveni 6,3–6,9 miljoni bareļu Urals naftas tika nogādāti uz mazākiem tankeriem no Krievijas rietumu ostām caur Suecas kanālu Sarkanajā jūrā. Tur tos pārkrauza uz četriem supertankeriem.

Šī zona nav tradicionāla vieta naftas pārkraušanai no kuģa uz kuģi, norāda Bloomberg. Tās izmantošanu var skaidrot ar to, ka Rietumu valstis kļuvušas uzmanīgākas pret populārām pārkraušanas vietām — piemēram, uz ziemeļiem no Suecas kanāla, kā arī pie Grieķijas vai Maltas. Vēl viena ierastā vieta pie Omānas kļuvusi mazāk ērta kaujas darbību dēļ Persijas līcī un tā apkārtnē.

Šādas darbības liecina par Urals piegādātāju pieaugošo atkarību no Ķīnas, sacīja aģentūrai Anna Žmiņko, Vortexa analītiķe.

Starp supertankeriem, kurus fiksēja Vortexa un Kpler, bija ASV sankcijām pakļautais Sahara. Pie Sinaja pussalas, netālu no Ēģiptes, tas uzņēma 1,7 miljonus bareļu naftas no vairākiem tankeriem Suezmax un Aframax klasē, kas bija ieradušies no Novorosiļska. To tas vēlāk pārkrauza Tālo Austrumu piekrastē, pie Nahodkas, uz citiem mazākiem tankeriem, kuri nogādāja izejvielu Ķīnā.

Visa operācija ilga apmēram trīs mēnešus, kamēr parastā piegāde uz Indiju parasti aizņēma 5–6 nedēļas. Tas arī palielina izmaksas, samazinot ienākumus no naftas eksporta.