Vairāk nekā mēnesi ES nav ne litra Krievijas naftas 0 66

Pilnībā ir pārtrauktas Krievijas naftas piegādes pa bojāto cauruļvadu «Družba». Ungārija un Slovākija, pēdējās ES valstis, kas pērk izejvielas no Krievijas, uzlika atbildību Ukrainai par to, ka cauruļvada darbs līdz šim nav atjaunots. Pašlaik abām valstīm ir rezerves, kas pietiks vairākus mēnešus. Tomēr Ungārija jau ir bloķējusi ES aizdevuma piešķiršanu Ukrainai un pārtraukusi piegādāt tai dīzeļdegvielu, bet Slovākija draudēja ar elektroapgādes atslēgšanu. Cik nopietna šī situācija ir visiem konflikta dalībniekiem, analizēja Forbes.

27. janvārī Krievijas naftas eksports uz Ungāriju un Slovākiju pa cauruļvadu «Družba» tika apturēts. Tas notika pēc avārijas, ko Ukrainas varas iestādes saistīja ar Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Pēc mēneša tranzīts tā arī netika atjaunots, neskatoties uz Ungārijas un Slovākijas prasībām.

Ukraina nenorāda iespējamo «Družba» piegāžu atsākšanas datumu, raksta Reuters. Kijevā paziņo, ka remontdarbi turpinās, taču tiem traucē Krievijas apšaudes. Piezīmē, ko Ukraina iesniedza ES valstu valdību tehniskajā sanāksmē un ar kuru iepazinās aģentūra, teikts, ka Krievijas uzbrukumu rezultātā tika bojāta naftas pārsūknēšanas stacija netālu no Brodi pilsētas Ļvivas apgabalā, kā arī cauruļvada tehnoloģiskā un palīgiekārta.

Uzņēmums «Ukrtransnafta», kas nodrošina naftas tranzītu caur Ukrainas teritoriju, tehniski ir gatavs atsākt naftas transportēšanu pa «Družba». Taču uzņēmuma vadība tam nedod atļauju.

Naftas cauruļvads «Družba», būvēts, lai piegādātu naftu no PSRS uz Austrumeiropas valstīm, tika palaists ekspluatācijā 1964. gadā. Tā kopējais garums ir 8 900 km, jauda — 1,2–1,4 miljoni barelu dienā.

«Družbai» ir divi atzari. Pa ziemeļu atzaru nafta līdz 2023. gadam tika piegādāta Polijai un Vācijai, pa dienvidu — Ungārijai, Slovākijai un Čehijai. Krievijas posma īpašnieks ir «Transneft», Baltkrievijas — uzņēmums «Gomeltransneft Druzhba», Ukrainas — «Ukrtransnafta», Ungārijas — uzņēmumu grupa MOL, Slovākijas — Transpetrol, Čehijas — Mero, Polijas un Vācijas — PERN.

ES ar sesto sankciju paketi aizliedza no 2022. gada 5. decembra ES valstīm pirkt, importēt un tranzītēt naftu no Krievijas, taču attiecībā uz naftu, kas nāk pa «Družbu», tika izdarīts izņēmums. 2023. gada jūnijā ES apstiprināja 11. sankciju paketi, aizliedzot Krievijas naftas transportēšanu pa «Družbas» ziemeļu atzaru uz Vāciju un Poliju, taču atstājot šīm valstīm iespēju saņemt naftu no Kazahstānas pa cauruļvadu. Piegādes pa dienvidu atzaru «Družbu» sankcijās neiekļuva.

Čehija spēja atteikties no «Družbas» izmantošanas 2025. gada aprīlī. Pagājušā gada janvārī beidzās Transalpine (TAL) cauruļvada modernizācijas darbi. Tas savieno Itālijas ostu Triesti ar Vāciju, no kuras pa Mero Pipeline cauruļvadu uz Čehiju tiek piegādāti līdz 8 miljoniem t naftas gadā. Šis apjoms nodrošina valsts degvielas vajadzības. «Družba» turpināja piegādāt tikai Ungārijai un Slovākijai, kuru rafinērijas pieder Ungārijas MOL grupai.

ES plāno pilnībā atteikties no Krievijas naftas piegādēm pa cauruļvadu līdz 2027. gada beigām, kam pretstatā aktīvi iebilst Ungārija un Slovākija.