Valdības virzīto enerģētikas politiku atbalsta 21% Latvijas iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja Latvijas Vēja enerģijas asociācijā, atsaucoties uz sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto aptauju.
Dati arī liecina, ka valdības virzītā enerģētikas politika lielākajai daļai ir nesaprotama - aptaujā 17% norādījuši, ka valdības virzītā enerģētikas politika ir skaidra un saprotama.
Tāpat dati liecina, ka iedzīvotāji jūtas nepietiekami informēti par vēja enerģijas attīstību - aptuveni 65% respondentu pauduši uzskatu, ka publiskajā telpā nav pietiekami daudz informācijas par vēja enerģiju.
Aptaujas arī atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju domāšana joprojām ir "zaļa" - vairākums jeb 70% aptaujāto kopumā atbalsta pāreju uz atjaunīgo elektroenerģiju. To apstiprina vēl viens jautājums, proti, ja cena būtu vienāda, sabiedrības vairākums nepārprotami dotu priekšroku elektroenerģijas iegūšanai no atjaunīgajiem energoresursiem (63%), kamēr 6% izvēlētos fosilos energoresursus, bet 22% tas būtu vienalga.
Vairumam jeb 86% iedzīvotāju ir svarīgi nodrošināt enerģētisko neatkarību, un tās panākšanai izrāda atbalstu vietējo energoresursu izmantošanai. Lielākā daļa jeb 73% iedzīvotāju kopumā pauduši atbalstu dažādu šķēršļu samazināšanai vietējo energoresursu ražošanas attīstībai.
Ja elektroenerģijas ražotnes būvniecība tiktu plānota tuvākajā apkaimē, sabiedrība vislabprātāk pieņemtu saules enerģijas projektus (57%). Vēja parki ierindojas otrajā vietā - 37% respondentu atbalsta vēja parku būvniecību tuvākajā apkaimē. Augstāks atbalsts vēja enerģijas izmantošanai vērojams gados jaunāku respondentu atbildēs. Vispozitīvāko attieksmi pret vēja enerģijas sniegtajiem ieguvumiem pauž gados jaunāki respondenti (18-34 gadi), respondenti, kuriem sarunvaloda ģimenē ir latviešu un iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem.
Jau ziņots, ka pērn jūnijā valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.
Stratēģijā, balstoties uz konkrētiem tautsaimniecības attīstības indikatoriem, noteikti konkrēti enerģētikas sektora uzdevumi - par aptuveni trešdaļu samazināt elektroenerģijas cenu, uz pusi samazināt importēto energoresursu īpatsvaru un nodrošināt stabilu patēriņa un ražošanas bilanci, kas atbilst Latvijas nākotnes vajadzībām. Lai to sasniegtu, noteiktas nozaru politiku prioritātes, izšķirot patēriņa, elektroenerģijas, siltumenerģija, transporta enerģijas un kurināmā sektorus.
Lai sasniegtu konkurētspējīgas energoresursu cenas un nodrošinātu stabilu un drošu energoapgādi, energoporfelis veidots, līdzsvarojot zemu cenu, spēju pēc iespējas lielāku resursu īpatsvaru ražot pašiem un maksimāli izmantojot jau esošo infrastruktūru. Šajā scenārijā būtiska loma paredzēta Latvijā ražotām degvielām un kurināmā resursiem, kas ir biogāze, biomasa, ūdeņradis, kā arī pašu ražotai elektroenerģijai. Elektroenerģijas portfelis savukārt veidots, lai izmantotu atjaunojamo resursu - saules un vēja - sniegtās izmaksu priekšrocības, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar kontrolējamām jaudām, piemēram, termoelektrostacijām un hidroelektrostacijām.
Aptauju SKDS pēc Latvijas Vēja enerģijas asociācijas pasūtījuma veica 2025. gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
