Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.
Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle (15,3% no eksporta kopapjoma), elektroierīces un elektroiekārtas (10,2%), kā arī minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti (8,5%). Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti - 24,8%, uz Zviedriju - 9,3% un uz Lietuvu - 7%, elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk izvestas uz Lietuvu - 25,2%, uz Igauniju - 11,1% un uz Franciju - 8%, bet minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk izvesti uz Lietuvu - 17,4%, uz Nigēriju - 15,9% un uz Igauniju - 9,6%.
- gadā Latvija eksportēja preces uz 201 pasaules valsti. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 47,4% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu, Igauniju un Vāciju visvairāk tika eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Apvienoto Karalisti un Zviedriju - koks un koka izstrādājumi.
Pērn Latvijas kopējā eksporta vērtībā preču izvedums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm sasniedza 13,662 miljardus eiro jeb 69,9%, tostarp uz eirozonas valstīm preces eksportētas 10,433 miljardu eiro vērtībā, kas ir 53,4%. Eksports uz NVS valstīm veidoja 1,399 miljardus eiro jeb 7,2%, bet uz pārējām valstīm - 4,476 miljardus eiro jeb 22,9%.
- gadā Latvijas izcelsmes preču eksports uz ES valstīm veidoja 47,7% no kopējās preču eksporta vērtības uz šīm valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Lietuvu - 1,037 miljardu eiro vērtībā, uz Vāciju - 843,6 miljonu eiro vērtībā un uz Zviedriju - 810,5 miljonu eiro vērtībā.
Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, bija vērojams importa pieaugums tādās preču grupās kā mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 652,7 miljoniem eiro jeb 16%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 174,3 miljoniem eiro jeb 7,1%, kā arī satiksmes līdzekļi un to aprīkojums - par 171,5 miljoniem eiro jeb 8%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā pārtikas rūpniecības ražojumi - par 73,4 miljoniem eiro jeb 3,3% un dzīvnieku vai augu tauki un eļļas - par 50,2 miljoniem eiro jeb 23,1%.
Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija elektroierīces un elektroiekārtas (11,7% no importa kopapjoma), minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti (10,7%), kā arī sauszemes transporta līdzekļi, to daļas (9,4%). Elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika importētas no Lietuvas - 16,4%, Ķīnas - 12,6% un Vācijas - 8,4%, minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas - 47%, no Somijas - 21,5% un no Igaunijas - 9%, bet sauszemes transporta līdzekļi, to daļas, visvairāk tika importēti no Vācijas - 37%, no Igaunijas - 20% un no Polijas - 9,8%.
- gadā uz Latviju tika importētas preces no 167 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Somija. To īpatsvars veidoja 58,4% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas un Somijas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas - satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas un Igaunijas - lauksaimniecības un pārtikas preces.
Latvijas kopējā importā preču ievedums no ES valstīm 2025. gadā bija 19,464 miljardi eiro jeb 83,9%, tostarp no eirozonas valstīm - 14,903 miljardi eiro jeb 64,3%. Imports no NVS valstīm bija 354,4 miljonu eiro vērtībā jeb 1,5%, bet no pārējām valstīm - 3,375 miljardu eiro vērtībā jeb 14,6%.
Pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, eksports uz Krieviju samazinājās par 7,3% un veidoja 962,5 miljonus eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kritums par 63,4 miljoniem eiro jeb 13,1%. Imports 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, no Krievijas samazinājās par 68,2% un veidoja 125,6 miljonus eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 176,3 miljoniem eiro jeb 98,5%.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 13% un bija 316,7 miljonu eiro vērtībā. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta kritums attiecīgi par 6,6 miljoniem eiro un 5,4 miljoniem eiro. Imports no Ukrainas samazinājās par 15,9% un bija 242,2 miljoni eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kritums par 34,1 miljonu eiro jeb 39,4%.
Eksports uz Baltkrieviju pērn samazinājās par 7,1% un bija 132,5 miljonu eiro vērtībā. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu, tekstilizstrādājumu un plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu eksporta kritums attiecīgi par 12,3 miljoniem eiro un 12,2 miljoniem eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 56,1% un bija 65,4 miljoni eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa kritums par 24,6 miljoniem eiro jeb 44,7%.
https://infogram.com/latvijas-precu-eksports-pa-gadiem-1h7z2l8zxpglx6o
https://infogram.com/latvijas-eksports-uz-krievijas-kaiminvalstim-2024-1h9j6q7xrl99v4g
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru