Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieaugusi par 1,4% jeb 44 500 tonnu salīdzinājumā ar 2024. gadu, un bija 3,197 miljoni tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus graudaugu vidējā ražība 2025. gadā bija 42,2 centneri no hektāra, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kad vidējā ražība bija 39,4 centneri no hektāra.
Savukārt graudaugu sējumu platība pērn samazinājās par 5,4% jeb 43 100 hektāru, veidojot 757 700 hektāru.
Statistikas pārvaldē informē, ka graudaugu kopražas pieaugumu pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu sekmēja ziemāju kopražas pieaugums par 202 400 tonnu jeb 8,3%, sasniedzot 2,627 miljonus tonnu. Tajā pašā laikā vidējā ražība ziemājiem palielinājās par 3,2% - no 47,5 centneriem no hektāra 2024. gadā līdz 49 centneriem 2025. gadā, kamēr ziemāju sējumu platība auga par 5,1%, sasniedzot 536 200 hektāru.
Ziemas kvieši pērn veidoja 75,2% no visas graudu kopražas, kamēr 2024. gadā tie bija 69%. Vidējai ražībai no viena hektāra pieaugot par 1,2% jeb no 49,7 centneriem 2024. gadā līdz 50,3 centneriem 2025. gadā un sējumu platībai pieaugot par 39 700 hektāru jeb par 9,1% un sasniedzot 477 800 hektāru, ziemas kviešu kopraža sasniedza 2,403 miljonus tonnu, kas ir par 227 500 tonnu jeb 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš.
Vasarāju kopraža pērn samazinājās par 21,7% un bija 570 200 tonnu, kamēr vidējā ražība palielinājās par 2,4% - no 25,1 centnera no hektāra līdz 25,7 centneriem no hektāra. Tajā pašā laikā vasarāju sējumu platība samazinājās par 23,6% un bija 221 500 hektāru.
No vasarāju graudaugiem lielākais kopražas un vidējais ražības no viena hektāra kritums bija griķiem, vēsta statistikas pārvaldē. Vēlās sējas un lietainā rudens ietekmē to ražība samazinājās no 11,7 centneriem 2024. gadā līdz septiņiem centneriem no hektāra 2025. gadā, bet kopraža samazinājās 2,2 reizes un bija 11 400 tonnu.
- gadā par 120 100 tonnu jeb 48,2% pieauga rapša sēklu kopievākums, sasniedzot 369 200 tonnu, kamēr platības palielinājās par 22 600 hektāru jeb 18,4%, sasniedzot 145 100 hektāru.
Ziemas rapša sējumu platība pieauga par 33 100 hektāru jeb 33% un vidējā ražība no viena hektāra palielinājās no 21,3 centnera 2024. gadā, kad tā bija zemākā pēdējo sešu gadu laikā, līdz 26,6 centneriem 2025. gadā. Vasaras rapša platība samazinājās par 47,5% un vidējā ražība saruka par 4,1 centneru no hektāra jeb 25,3%.
Kartupeļu stādījumu platība salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās par 1,9% un bija 12 600 hektāru.
Statistikas pārvaldē norāda, ka pērn kartupeļu audzēšanu no stādīšanas līdz pat novākšanai ietekmēja nelabvēlīgi laika apstākļi. To kopraža 2025. gadā bija 202 500 tonnu, kas ir par 25 400 tonnu jeb 11,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 16,7 centneriem jeb 9,4% un bija 160,8 centneri no viena hektāra, kas ir zemākā ražība pēdējos četros gados.
Dati arī liecina, ka 2025. gadā tika izaudzēti 84 900 tonnu dārzeņu, ieskaitot izaudzētos siltumnīcās, kas ir par 23 500 tonnu jeb 21,7% mazāk nekā 2024. gadā.
Statistikas pārvaldē norāda, ka atklātā lauka dārzeņu raža būtiski cietusi laika apstākļu ietekmē - ražas apmērs samazinājās par 29 700 tonnu jeb 29,9% un bija 69 600 tonnu. Vidējā ražība no viena dārzeņu hektāra samazinājās par 33,1% un bija 107,5 centneri, kas ir zemākā ražība kopš 2000. gada, kad tā bija 100 centneru.
Statistikas pārvaldē arī min, ka no 2018. līdz 2024. gadam Latvijā bija vērojams graudaugu sējumu platību pieaugums, bet 2025. gadā sējumu platība samazinājusies par 5,4% jeb 43 100 hektāru, veidojot 757 700 hektāru. Sējumu platību pieaugumu ilgtermiņā noteica ziemāju graudaugu platību pieaugums, izņemot 2018. gadu, kad ziemāju sējumu platības samazinājās nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē, ziemāju sējas laikā 2017. gadā.
Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja vasarāju sēju, to sējumu platība 2025. gadā samazinājās par 69 200 hektāru jeb 23,6%. Sējumu platība būtiski saruka visiem vasarāju graudaugu kūltūraugiem.
Ziemāju sējumu platības pieauga par 26 100 hektāru jeb 5,1%, tostarp ziemas kviešu - par 39 700 hektāru jeb 9,1%.
Pērn kopumā iepirkts 2,801 miljons tonnu graudu, kas ir par 166 900 tonnu jeb 5,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Graudu vidējā iepirkuma cena samazinājusies no 193,95 eiro par tonnu 2024. gadā līdz 166,77 eiro 2025. gadā.
Ilgstošais lietus un vēlīnā sēja ietekmēja novāktās ražas kvalitāti. No iepirkto graudu apmēra 85,9% kvieši (2024. gadā - 82,9%), no kuriem 43,9% bija pārtikas kvalitātes (2024. gadā - 68,8%).
https://infogram.com/lauksaimniecibas-kulturaugu-kopraza-un-videja-raziba-1h984wv3x9y8d2p
