Krievijā augsti kvalificētajiem ārzemniekiem noteikta minimālā alga 8 000 eiro 0 53

Kļūst skaidrs, ka pagājušā gada oktobrī pieņemtā Krievijas valsts migrācijas politikas koncepcija uz 2026.–2030. gadiem ir kļuvusi par sākumpunktu plašām likumdošanas pārmaiņām.

Viens no gaidītajiem jaunievedumiem — darba migrantiem obligāti jāapliecina savu ienākumu līmenis. Tagad patenta saņemšana vai pat tā pagarināšana nebūs iespējama, ja migrantu ienākumi būs mazāki par noteikto iztikas minimumu. Atgādinām, pašlaik tas ir 18 939 rubļu. Ārvalstniekiem, kas valstī uzturas pagaidu kārtā, būs jāuzrāda Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ienākumu izziņas, nodokļu deklarācijas un kvītis par NDFL samaksu.

Minētie grozījumi likumā «Par ārvalstnieku tiesisko stāvokli Krievijas Federācijā» jau saņēmuši Krievijas Federācijas valdības komisijas likumdošanas darbībai atbalstu. Tiek plānots arī, ka migrantiem, kas strādā bez atļaujošiem dokumentiem, un viņu ģimenes locekļiem pagaidu uzturēšanās termiņš varēs tikt saīsināts, ja nebūs apstiprinātu ienākumu.

Par bērniem maksāt prasīs arī

FM izstrādāja virkni grozījumu, kas būtiski atjauno ārzemnieku uzturēšanās noteikumus valstī. Viens no galvenajiem grozījumiem ir patenta sistēmas modernizācija: ārvalstniekiem, kas oficiāli nodarbināti, tagad jāveic regulāras NDFL iemaksas ne tikai par sevi personīgi, bet arī par katru savu nepilngadīgo bērnu.

Kad bērns sasniegs pilngadību, viņam radīsies izvēle — vai nu izbraukt no valsts, vai iesniegt pieteikumu par sava patenta saņemšanu. Šie pienākumi attiecas arī uz ārvalstniekiem, kas Krievijā uzturas pagaidu vai pastāvīgā kārtā un strādā pie privātpersonām. Starp viņiem ir studenti, pasniedzēji, zinātnieki, bēgļi un tie, kas saņēmuši pagaidu patvērumu.

Jauns skatījums uz augsti kvalificētajiem speciālistiem

Būtiski paaugstināts finansiālais slieksnis, lai atzītu ārvalstnieku par augsti kvalificētu speciālistu. Medicīnas personālam, pedagogiem un zinātnisko darbinieku minimālā alga būs 358,5 tūkst. rubļu mēnesī (aptuveni 3 800 eiro), pārējām kategorijām — 717 tūkst. rubļu (aptuveni 8 000 eiro).

Kā norāda Krievijas Juristu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vladimirs Gruzdevs, reformas jēga ir radikāli samazināt «lēto» darbaspēka migrāciju un palielināt fiskālo atdevi no katra ārvalstnieka. Valsts nosaka skaidru finanšu cenzu, pieļaujot tikai tos, kuri saņem legālus ienākumus un maksā nodokļus.

Nozaru kvotas un ģeolokācijas uzraudzība

No 2026. gada sākuma stājās spēkā stingras kvotas ārzemju darba spēka izmantošanai: būvniecībā — ne vairāk kā 50%, lauksaimniecībā un kokapstrādē — 40%, pārvadājumos — 24%. Dažās nozarēs, tostarp alkoholisko dzērienu un tabakas mazumtirdzniecībā, migrantiem strādāt vispār ir aizliegts. 32 Krievijas Federācijas subjektos ieviesti papildu ierobežojumi.

Turklāt pagājušajā gadā sāka darboties kontrolēto personu reģistrs, kurā ir informācija par vairāk nekā 775 tūkstošiem ārvalstnieku. Migrantiem Maskavā un Maskavas apgabalā kļuva obligāta lietotne «Amina», kas pārraida ģeolokācijas datus Iekšlietu ministrijai reālā laika režīmā.

Migrācijas politikas stingrināšana skāra arī veselības stāvokli: ārvalstniekiem, kas ierodas uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas, ir obligāti ikgadēji jāveic medicīniskā pārbaude iespējamas HIV inficēšanās un narkotiku atkarības noteikšanai. Par pārkāpumu paredzēta naudas soda līdz 50 000 rubļiem.

Pirmie rezultāti jau redzami

2026. gada februārī valdības komisija arī atbalstīja Darba ministrijas likumprojektu, kas ievieš apmešanās cenzu vienota bērnu pabalsta piešķiršanai ģimenēm ar nepietiekamiem ienākumiem. Lai saņemtu naudu, būs jādzīvo Krievijas teritorijā kā pilsonim vismaz piecus gadus.

Pateicoties minētajiem pasākumiem, 2025. gadā ārzemnieku skaits Krievijā samazinājās par 10% — līdz 5,7 miljoniem cilvēku. Tas liecina, ka valsts stratēģija darbojas un migrācijas procesi kļūst saprotamāki un caurspīdīgāki.