Aptauja: Latvijā 72% strādājošo ir atvērti darba maiņai 0 43

Uzņēmumā norāda, ka Latvijā 31% strādājošo patlaban aktīvi meklē darbu, bet 41% regulāri seko jauniem darba piedāvājumiem, tādējādi kopumā 72% strādājošo ir atvērti darba maiņai.

Tajā pašā laikā Igaunijā 43% strādājošo aktīvi meklē citu darbu, bet vēl 46% regulāri seko jauniem darba piedāvājumiem, kamēr Lietuvā 24% aktīvi meklē jaunu darbu, bet 47% skata piedāvājumus.

"Alma Career Latvia" atzīmē, ka atalgojuma pieaugums nav mazinājis darbinieku neapmierinātību un darba maiņas apsvēršanu. Pērn algas pieaugums bijis 30% strādājošo. Aptaujā 64% pauduši uzskatu, ka viņu darbs netiek adekvāti novērtēts. Darbinieki biežāk uzskata, ka apmierinošs algu pieaugums ir aptuveni no 20% līdz 30% no viņu pašreizējās algas.

Pērn paaugstinājumu darbā saņēmuši 8% strādājošo, savukārt 37% piešķirti papildu pienākumi esošā amata robežās. Vairāk nekā pusei jeb 55% amats un darba pienākumi nav mainījušies. Tas, pēc "Alma Career Latvia" paustā, nozīmē, ka daudzos gadījumos pieaug atbildība, bet ne amats vai atalgojums, kas ilgtermiņā var palielināt neapmierinātību, izdegšanas risku un vēlmi meklēt jaunas darba iespējas.

Neapmierinātība ar atalgojumu joprojām ir galvenais darba maiņas iemesls - to norādījuši 60% strādājošo Latvijā. Otrs būtisks faktors ir karjeras izaugsmes iespēju trūkums, ko minējuši 30%, bet trešais biežāk norādītais iemesls ir darba slodze - 27%. Vienlaikus arvien lielāku nozīmi iegūst arī vadības kvalitāte un jēgpilns darba saturs.

"Alma Career Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa norāda, lai mazinātu darbinieku mainību un noturētu talantus, uzņēmumiem būtu jāfokusējas uz konkurētspējīgu atalgojuma politiku, caurspīdīgu karjeras attīstības modeli un regulāru dialogu ar darbiniekiem par viņu profesionālajiem mērķiem. Aizvien lielāku nozīmi iegūst arī vadības kompetence un darba satura jēgpilnums - darbinieki vēlas ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī skaidru attīstības perspektīvu un iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Aptauja norisinājās interneta vidē 2026. gada janvārī, kopumā aptaujājot 2623 respondentus no visas Baltijas - Latvijā 606, Lietuvā 720, bet Igaunijā 1297 darba ņēmējus. Atbildes sniedza darba ņēmēji, kas patlaban ir darba attiecībās.