Latvijas eksporta struktūrā joprojām parādās zemā pievienotā vērtība daudzās nozarēs, intervijā aģentūrai LETA sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs, Latvijas Universitātes profesors un Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede.
"Tas nozīmē, ka daudzviet apjoms dominē pār kvalitāti. Jautājums, kā iedzīvināt augstākas pievienotās vērtības principus, joprojām ir dienaskārtībā," teica Priede.
Viņš atgādināja, ka nevajadzētu aizmirst, ka Latvija ir maza, atvērta ekonomika. Vienlaikus Priedes ieskatā nevajag sevi noniecināt - lai arī esam mazi, tomēr potenciāli ļoti spējīgi, un daudz ko varam. Virzieni, kuros, viņaprāt, būtu interesanti skatīties un kuros valstij būtu jādomā stratēģiski, ir nākotnes tehnoloģijas un tas, kā Latvija kā valsts var paši darīt vai vismaz piedalīties procesos.
FDP vadītājs pauda, ka fundamentālās nozares - pārtika, kokrūpniecība un citas - nekur nepazudīs, jo cilvēkiem vienmēr gribēsies ēst, un koks vienmēr atradīs pielietojumu daudzās jomās. Taču arī šajās nozarēs Priedes vērtējumā ir iespējama augstāka pievienotā vērtība un inovācijas.
"Koks nav tikai apaļkoks kā resurss - no tā var radīt inovatīvus materiālus, ko izmantot būvniecībā. Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas savās inovācijās ir aizgājuši tiktāl, ka radījuši materiālus, kuriem vēl pat jāmeklē pielietojums. Tas jau ir cits jautājums, kā pamatot un kā pārdot ļoti inovatīvus produktus," sacīja Priede.
Viņš arī pauda viedokli, ka Latvijai būtu jāraugās uz tām jomām, kas šobrīd strauji attīstās, piemēram, mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas. Priede minēja, ka Latvijai šajās jomās iespējas noteikti ir. Kvantu fizikas jomā Latvijā strādā pētnieki vadošajās zinātnes universitātēs, un mūsu atklājumi ir kļuvuši par pamatu daudziem turpmākiem atklājumiem pasaulē.
Priede pauda viedokli, ka jāskatās stratēģiski, kādas tehnoloģijas nākotnē būs mums apkārt un uz kurām vajadzētu koncentrēties. Piemēram, mākslīgais intelekts, datu centri, dažāda veida digitālie pakalpojumi, sociālie tīkli un citi. Priede atgādināja, ka patlaban tas, ko Eiropā izmantojam, pārsvarā ir ASV uzņēmumu produkti un pakalpojumi.
"Lielie tehnoloģiju uzņēmumi jau ir paziņojuši par apņemšanos investēt šajās tehnoloģijās nopietnas summas. Eiropai, manuprāt, jāseko ar atbildes gājienu, citādi riskējam iepalikt," teica Priede.
Viņš arī norādīja uz produktivitāti, kas ir Latvijas rezerve. Latvija ir sasniegusi apmēram 70% no Eiropas Savienības (ES) vidējā produktivitātes līmeņa. Tas nozīmē, ka daudz ko nedarām pietiekami lietderīgi, uzsvēra Priede. Tieši tāpēc mākslīgā intelekta rīki un citas digitālās tehnoloģijas, viņaprāt, patiesībā ir produktivitātes jautājums, tā ir iespēja mums pašiem pelnīt vairāk.
"Kopumā raugos optimistiski, Latvijā ir tiešām lieliski uzņēmumi, kas demonstrē ļoti augstu sniegumu gan inovāciju jomā, gan produktivitātē. Un caur šiem labajiem piemēriem, šiem flagmaņiem, mums ir jāsaprot, kāda valsts politika šo attīstību veicina un kā to atbalstīt arī citās nozarēs," sacīja Priede.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru