Kāpēc Džefs Bezoss atlaida The Washington Post redakciju 0 61

Februāra sākumā The Washington Post redakcijā negaidīti atbrīvojās daudzas darbavietas. Multimiljardieris Džefs Bezoss, viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, atlaida trešo daļu redakcijas darbinieku. Sporta nodaļa ir slēgta. Vairs nav nodaļas «Stils», kas bija pazīstama ar saviem spilgtajiem un uzdrīkstētiem materiāliem. «Grāmatu pasaule», viena no senākajām rubrikām, — likvidēta. Nodaļa «Lielā pilsēta» (Metro), kas ziņoja par Vašingtonas un tās priekšpilsētu dzīvi (tomēr nekad neuzskatīta par laikraksta stipro pusi), jau gaida savu beigu stundu. No izdevuma pat neviens nesegst Milānas ziemas olimpiskās spēles. Pilnībā likvidēta Tuvāko Austrumu nodaļa. Tai sekoja arī žurnālisti, kas segtu ukraiņu krīzi.

Tādas ir sekas personāla «šķirošanas», ko 3. februārī redakcijā veica Bezoss — vienā no pazīstamākajiem ASV laikrakstiem. Parasts scenārijs šādos plašos atlaidos: vispirms kopējā sapulce, pēc tam e‑pasti katram darbiniekam. Divām trešdaļām paziņoja, ka viņi var «palikt». Pārējiem — ka jāatkāpjas. Ultimātā kārtā.

Bezosa cirvis — nav pirmais trieciens laikrakstam. Brīdinājumi no The Washington Post bija skanējuši jau pēdējos divus gadus. Zaudējumi 100 miljonu dolāru apmērā 2022. gadā un 77 miljonu — 2023. gadā. Laikraksts zaudēja arī darbiniekus, kuri bija vīlušies un sašutuši pēc tam, kad 2024. gadā Bezoss atcēla savas redakcionālās kolēģijas lēmumu atbalstīt Kamalu Harisu prezidenta kampaņā, kas laikrakstam izmaksāja 375 tūkstošus abonentu. Viņš strauji pārorientēja redakcionālo politiku labējo virzienā, uzstājot uz «brīvā tirgus» ideju virzību, aizstājot iepriekšējo sociāldemokrātisko un liberālo kursu.

Tagad Bezoss apgalvo, ka laikraksts cieš zaudējumus un nespēj segt augošās izmaksas. Tikmēr ASV ziņu kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas tīkla MSNBC eksperti ir pārliecināti, ka pat puse procenta no Bezosa gada ienākumiem ļautu uzturēt laikraksta darbību piecus gadus.

Masačūsetsas senators Elizabete Vorena uzsvēra, ka brīdī, kad tika atlaisti vairāki simti darbinieku, tostarp korespondents, kurš segāja Amazon un uzņēmuma atbildību, Bezosa kapitāls tika novērtēts 250 miljardu dolāru apmērā. Viņas kolēģi arī norādīja, ka šis lēmums kopumā atspoguļo Bezosa un citu miljardieru kursu atbalstīt Trampa administrācijas politiku.

Bezoss, šķiet, atteicies no savām iepriekšējām iecerēm veicināt preses brīvību. Vismaz tieši ar šo saukli viņš 2013. gadā ienāca The Washington Post ofisā. Pie Vorenas pievienojās arī Teksasas kongresmenis Gregs Kazars, paziņojot, ka Bezoss pārvērš «redakcionālo kolēģiju par miljardieru pastiprinātāju». Viņš atbrīvo The Washington Post žurnālistus un tajā pašā laikā iztērē 40 miljardus dolāru filmai «Melānija» par ASV pirmo lēdiju.

ASV prese šādu The Washington Post stāvokli skata kā problēmu visai mediju nozarei valstī. MSNBC eksperti nonāca pie kopēja secinājuma, ka neatkarīgi no attieksmes tādi izdevumi kā The Washington Post un The New York Times veido nozīmīgu saturu, kuru pēc tam apspriež visā pasaulē. Un šī iznīcināšana notiek fonā, kur miljardieris Patriks Sun‑Šons ar savām rūpēm virza Los Angeles Times uz labo pusi, miljardiera Alisona ģimene pielāgo CBS News dienaskārtību MAGA ideoloģijai (politiskajam sauklim «Make America Great Again»). Nemaz nerunājot par sociālajiem tīkliem, kur miljardieris Elons Masks aktīvi eksperimentē ar Twitter (tagad X), TikTok atrodas Trampa sabiedroto rokās, kas liek amerikāņiem meklēt alternatīvas.

Galvenā redaktora krēslā kādreiz sēdēja Bens Brēdlijs, kurš redzēja The Washington Post uzplaukumu: izdevums iniciēja izmeklēšanu Watergate lietā, pēc tās motīviem tapa filma «Visa prezidenta rota», kas noveda pie ASV prezidenta Ričarda Niksona impīčmenta. Kopš tā laika vadības amatos sākās mainības, un no redakcijas sāka doties prom darbinieki, daudzi no viņiem uz galveno konkurentu no Ņujorkas — The New York Times.

Rezultātā laikraksts būtiski «svara zaudēja». Tagad tipisks dienas numurs sastāv no 36 lappusēm, bet nedēļas izdevums — vēl mazāk, 24 lappuses. Piemēram, ņemsim numuru no 20. janvāra šajā gadā, tieši pirms masveida atlaišanām. Atverot to, redzam sadaļu «A» ar nacionālajām un starptautiskajām ziņām, kā arī redakcionālajiem rakstiem un viedokļu slejām. Tā aizņēma 18 lappuses drukātajā versijā. Sadaļa «B» arī 18 lappušu apmērā iekļāva rubrikas «Stils», «Sports» un Metro, kā arī pa vienai lappusei laikapstākļu prognozei un nekrologiem. Sešuspusīgā sadaļa «C» pilnībā sastāvēja no sludinājumiem par īpašuma pārdošanu, ko veica uzticības pārvaldnieki. Turklāt iznāca nedēļas pielikums Local Living.

Washington‑Baltimore News Guild arodbiedrība, kas pārstāv žurnālistus, un Post Tech Guild, apvienojot tiešsaistes izdevumu darbiniekus, paziņoja, ka Bezosa komanda nav sniegusi «nekādu organizētu izdevuma atjaunošanas plānu — tikai samazināt, samazināt un vēlreiz samazināt». 5. februārī pusdienlaikā žurnālisti rīkoja mītiņu «Glābiet The Post» pie laikraksta biroja Vašingtonas centrā «žurnālistikas un darbavietu aizstāvībai». Aicināja piedalīties arī lasītājus.

«The Washington Post ilgu laiku bija atbildīgās žurnālistikas cietoksnis, — norādīja arodbiedrība. — Lēmumi, kas vājināja tās kolektīvu, vājināja arī tās misiju. Šis mītiņš — darbavietu aizstāvībai, žurnālistikas aizstāvībai un sabiedrības tiesībai zināt.» Mārtins Barons, pirmais galvenais redaktors Bezosa laikā pēc viņa laikraksta iegādes, kuram agrāk bija izcila karjera, aģentūrai Associated Press sacīja, ka viņa bijušais darba devējs radījis «praktiski tūlītēju, pašiznīcinošu zīmola iznīcināšanas piemēru».

«The Washington Post nākotne ir dzīvības svarīga lasītājiem, demokrātijai un visiem, kas uzskata, ka fakti joprojām ir svarīgi. Ja Džefs Bezoss vairs neatbalsta šo misiju, tad The Post un tā lasītāji pelnījuši citu vadītāju, kas to darītu,» teikts arodbiedrības paziņojumā. Taču, kā nav grūti uzminēt, lieta tālāk par paziņojumu netika virzīta. Piemēru vēsturē meklēt nav tālu.

Šobrīd ASV sabiedrība it kā tikai mācās staigāt, nokļuvusi situācijā, kurā vairs neviens neslēpj, ka liela mediju daļa pieder cilvēkiem ar milzīgu bagātību. Un kuriem nav nekādas saistības aizsargāt lasītāju intereses un tā sauktās demokrātiskās normas, par kurām runā arodbiedrība, ja viņi to nevēlas. Trampa administrācijas labo pagriezienu apstākļos kapitālistiskā klase atklāja, ka politiskās preses apspiešana ir lielisks veids, kā iemantot prezidenta labvēlību un aizsargāt savas finanšu intereses.

Pašs Tramps publiski vada šo procesu kā redakciju un periodiski sūta signālus tiem, kam jāsakārtojas, publicējot melno sarakstu īpašā sadaļā Baltā nama vietnē. Pieminams, ka tajā divus mēnešus pirms masveida samazinājumiem nokļuva arī The Washington Post.

Grūti iedomāties, kur varēs atrast darbu vairāk nekā 300 redaktoru un reportieru, kas tika atlaisti no The Washington Post, kad ziņu industrija visā pasaulē piedzīvo savus ne labākos gadus.

Atgriezīsimies nedaudz atpakaļ. Atbrīvojot savus darbiniekus, galvenais redaktors The Washington Post Mets Mērijs norādīja, ka «stratēģiskās restartēšanas» iemesls bija organiskā meklēšanas trafika trūkums. Pēc viņa teiktā, tas trīs gadu laikā krities gandrīz uz pusi — daudzējādā ziņā sakarā ar mākslīgā intelekta servisiem, kas sniedz atbildes uz lietotāju vaicājumiem, nevis novirza tos uz mediju vietnēm. Emocionālā uzplaukumā ASV prese sāka visu skaidrot ar politiskiem iemesliem, vainojot Bezoss (un pelnīti), taču lielākoties neizklāstīja biedējošos Mērija vārdus. Acīmredzot tie ir gana patiesi.

Starptautiskās bezpeļņas analītiskās kompānijas Digital Content Next dati rāda, ka mediju patēriņš tiešām ir mainījies. 2025. gada pirmajā pusgadā klikšķu skaits uz ārējām saitēm samazinājās par 25 % salīdzinājumā ar tādu pašu 2024. gada periodu. Īpaši jūtams trieciens bija zinātnes, izglītības un veselības segmentiem — šeit trafika kritums sasniedza 30 %. Tagad lietotāji arvien biežāk paliek agregatoros, meklēšanas ekosistēmās ar iebūvētu M.I., saņemot īsu atbildi un neklikšķinot uz pirmavota saitēm. Informācijas ķēde kļuvusi īsāka. Un līdz ar to sarucis arī daudzu mediju auditorijas apjoms.

Ja 2024. gadā kopējais pāreju uz ziņu vietnēm apjoms bija 2,3 miljardu, tad 2025. gadā tas samazinājies līdz 1,7 miljardiem — mīnus 26 % potenciālo lasītāju gada laikā. Pārliecinošs ir arī cits rādītājs: šodien 69 % lietotāju vaicājumu beidzas bez pārejas uz vietni, kamēr pirms gada tādu bija 56 %.

Mediji spiesti izgudrot sevi no jauna. Krīt ieņēmumi no konteksta reklāmas, partneru integrācijām un abonementiem. Pat lojāls lasītājs pārvēršas epizodiskā fragmentāru kopsavilkumu patērētājā. Taču pāreju skaita samazināšanās ir tikai daļa no šausmīgās ainavas, ko mediji spiesti vērot.

Informācijas plūsmu arvien aktīvāk pārņem čatboti. Piemēram, pieprasījumu skaits uz ChatGPT pieaudzis par 212 %, un gada apmeklējumu apjoms sasniedzis 47 miljardus. Ratus medijiem mēģina aizbāzt arī pats Google, kas cenšas konkurēt ar OpenAI, piedāvājot pārlūkprogrammā iebūvētu M.I. agregatoru Gemini. Pateicoties tam, cilvēki var aprobežoties ar M.I. pārskatu meklēšanas rezultātos, nekļūstot pie pirmavotiem — neskatoties uz visiem brīdinājumiem par iespējamu informācijas neuzticamību.

Atgriežoties pie Amerikas tirgus. Pew Research Center pētījums labi ilustrē šo tendenci: ASV tikai aptuveni 25 % lietotāju regulāri pāriet uz ziņu vietnēm pēc meklēšanas vaicājuma. Pārējie aprobežojas ar informāciju, kas iegūta tieši M.I. agregatoros. Rezultāts — tradicionālo ziņu lapu CTR (klikšķināšanas rādītājs) kritums.

Similarweb dati liecina, ka 2025. gada jūlijā apmeklētība 46 no 50 lielākajām angliski runājošajām ziņu vietnēm būtiski samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada jūliju. Pirmajā desmitniekā kritums reģistrēts visām. Visizteiktākais — CNN: mīnus 33,6 % (līdz 471,6 miljoniem apmeklējumu). Top‑50 visnopietnāko sabrukumu piedzīvoja Forbes — mīnus 51,8 % (līdz 92,4 miljoniem). The Washington Post — mīnus 40,8 % (līdz 82,3 miljoniem).

The Washington Post atradies starp M.I. āmuru un sava miljardiera īpašnieka naktskrēsli, kurš tieši nākamajā dienā pēc trešdaļas darbinieku atlaišanas paziņoja par plāniem 2026. gadā ieguldīt 200 miljardus dolāru mākslīgā intelekta attīstībā, lai kļūtu par «nākošo tehnoloģiju milzi AI bruņošanās sacensībā», secināja The Guardian. Tomēr pēc tam, kad Amazon paziņoja par saviem plāniem, kompānijas akcijas nokrita gandrīz par 9 %, taču tā ir pavisam cita stāsta tēma.