Publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas rezultātā tiks nodrošināta plašāka datu pieejamība par noslēgtajiem līgumiem un faktiskajiem izdevumiem, tādējādi mazinot korupcijas riskus publiskajos iepirkumos, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā skaidro, ka publiskie iepirkumi ir viena no būtiskākajām valsts finanšu plūsmām - 2025. gadā Latvijā tika izsludināti vairāk nekā 12 000 iepirkumu un noslēgti vairāk nekā 25 000 līgumu, kuru kopējā vērtība sasniedza gandrīz astoņus miljardus eiro. Ņemot vērā šādu apmēru, korupcijas riski ir vērtējami kā pastāvīgi un nav pilnībā izslēdzami, taču tie ir vadāmi, uzsver FM.
Attiecīgi publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas pamatmērķis ir stiprināt risku vadību, ieviešot efektīvus, datos balstītus kontroles instrumentus un nodrošinot plašu informācijas pieejamību par visiem iepirkumu posmiem, tostarp zemsliekšņa iepirkumiem. FM skaidro, ka tādējādi tiks stiprināti valsts kontroles mehānismi un sabiedrības iespējas sekot līdzi publisko līdzekļu ieguldījumam.
Publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas rezultātā tiks nodrošināta datu pieejamība par noslēgtajiem līgumiem un faktiskajiem izdevumiem. FM uzsver, ka līdz šim Iepirkumu uzraudzības biroja rīcībā nav bijuši dati par tā dēvētajiem mazajiem iepirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 20 000 eiro būvdarbiem. Reforma paredz, ka arī šie dati kļūs pieejami uzraudzības iestādēm un sabiedrībai, tādējādi būtiski paplašinot pārskatāmību publisko līdzekļu ieguldījumā.
Plašāka datu pieejamība ļaus identificēt risku tendences, analizēt cenu atbilstību un vērtēt pasūtītāju rīcību, balstoties objektīvos rādītājos, uzsver FM. Tas nozīmē pāreju uz pilnvērtīgu sistēmas pārredzamību, kas ļauj savlaicīgi pamanīt iespējamās neatbilstības un novērst riskus.
Vienlaikus individuālu koruptīvu darbību izvērtēšanā un izmeklēšanā arī turpmāk būtiska loma saglabāsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). FM norāda, ka reformas īstenošana neaizstāj tiesībsargājošo institūciju funkcijas, bet gan stiprina sistēmisko risku pārvaldību, padarot informāciju pieejamāku un analītiski izmantojamāku.
Pēc FM skaidrotā, publisko iepirkumu sistēmas attīstība balstās principā, ka korupcijas riskus var efektīvi mazināt ar atklātību, datiem un sistēmisku uzraudzību. Reforma veido vidi, kur katrs publiskais eiro ir izsekojams, bet iespējamas novirzes - ātrāk identificējamas.
Vienlaikus reformas īstenošana ir saistīta ne tikai ar normatīvā regulējuma izmaiņām, bet arī ar prakses un institucionālās kultūras maiņu, jo iepirkuma rezultāta kvalitāte un efektivitāte būs atkarīga gan no likumā noteiktā regulējuma, gan no pasūtītāju profesionālās rīcības, norāda FM.
Jau ziņots, ka vienotā paziņojumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Konkurences padoma (KP), KNAB, biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"" ("Delna") un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācija ("DAIF Latvija") norādījušas, ka publisko iepirkumu sistēmas reforma piedāvātajā redakcijā būtiski samazinās atklātību un konkurenci, radot pamatotas bažas par godīgu un efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu.
Organizācijas norāda, ka reforma paredz desmitkāršot summas, par kurām valsts un pašvaldības varēs iegādāties preces, pakalpojumus un veikt būvdarbus bez atklātas iepirkuma procedūras un pat sludinājuma par to. Preču un pakalpojumu iepirkumos sliekšņi pieaugtu 14 reizes, bet būvdarbos 270 reižu, kas nozīmē, ka līdz 555 miljoniem eiro katru gadu tiktu izlietoti bez publiskas paziņošanas tirgum un bez reālām iespējām uzņēmumiem savlaicīgi iesniegt piedāvājumus.
Tāpat LTRK, KP, KNAB, "Delna" un "DAIF Latvija" informē, ka reforma varētu būtiski samazināt konkurenci iepirkumos, jo ierobežota informācijas pieejamība tieši ietekmē pretendentu skaitu, savukārt mazāks konkurējošo piedāvājumu skaits parasti nozīmē augstākas līguma cenas.
Organizācijas informē, ka Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka ikviens papildu piedāvājums iepirkumā nodrošina vidējo līguma cenas samazinājumu par 2,5%. Vienlaikus publiski pieejamu datu trūkums varētu ierobežot uzraugošo institūciju iespējas veikt proaktīvu publisko iepirkumu uzraudzību un savlaicīgi identificēt iespējamos riskus publisko līdzekļu piešķiršanā un izlietojumā.
Organizācijās atzīmē, ka reforma patlaban neparedz mehānismus, kas nodrošinās caurspīdību un īstenos kontroli par publisko līdzekļu piešķiršanu, tādējādi ir pamatotas bažas par iespējamu negodprātīgu rīcību un iespējām to novērst. Tāpat esošā reforma neparedz nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz drošu piegādes ķēžu principu piemērošanu iepirkumos.
Savukārt FM aģentūrai LETA pavēstīja, ka publisko iepirkumu sistēmas reforma Latvijā paredz būtisku sistēmas pārveidi, kuras centrā ir caurspīdīgums, izsekojamība un sabiedrības uzticības stiprināšana. Ņemot vērā, ka publiskie iepirkumi veido nozīmīgu tautsaimniecības daļu, 2025. gadā piešķirto līgumu vērtībai sasniedzot teju astoņus miljardus eiro, FM uzsver, ka reformas būtiskākais mērķis ir nodrošināt, lai katrs publiski ieguldītais eiro būtu izsekojams un sabiedrībai pārskatāms.
FM skaidro, ka tādēļ ar reformu tiek nostiprināti papildu atklātības mehānismi, kas garantēs plašu informācijas pieejamību par līdzekļu ieguldījumu visos iepirkumu posmos jau no pirmā eiro, vienlaikus mazinot administratīvo slogu un ieviešot elastīgāku pieeju iepirkumu organizēšanā.
Tāpat vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ turpinās vērtēt grozījumus Publisko iepirkumu likumā.
Ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēta atteikšanās no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus - 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem.
Publisko iepirkumu reforma paredz mazināt administratīvo slogu, vienkāršot procedūras un saīsināt iepirkumu norises laiku par aptuveni 25%, kā arī būtiski samazināt likumā detalizēti regulēto procedūru apjomu. Vienlaikus, balstoties starptautiskajās aplēsēs, publisko iepirkumu sistēmas racionalizācija var dot ievērojamu ietaupījumu - nacionālā līmenī potenciāli 2-4% apmērā no kopējiem publisko iepirkumu izdevumiem.
Tāpat plānotie grozījumi likumā paredz pārskatīt iepirkumu pretendentu izslēgšanas noteikumus, no 12 obligātajiem kritērijiem saglabājot divus. Tostarp plānots saglabāt prasību izslēgt pretendentu par korupciju un noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī izslēgšanu par nodokļu parādiem. Vienlaikus reforma paredz iespēju ļaut pretendentam nokārtot nodokļu saistības, nevis automātiski to izslēgt no iepirkuma kā līdz šim.
Tāpat izstrādātie priekšlikumi grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredz ilgtspējīgu iepirkumu noteikt kā vienu no likuma pamatprincipiem.
Plānots, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pārņems Elektronisko iepirkumu sistēmu ar visām tās apakšsistēmām - e-konkursi, e-izsoles, e-izziņas, e-pasūtījumi. Savukārt pašvaldībām paredzēta centralizēta iepirkumu pārvaldība ar iespēju izvēlēties piemērotāko modeli, kā arī tiek paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts.
Atbilstoši atbalstītajam publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijam IUB kā publisko iepirkumu centrālā vadības iestāde darbību pamatā koncentrē uz iepirkumu sistēmas vadību, izmantojot pieejamo publisko iepirkumu datu analītiku.
Iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) paziņoja, ka ar plānoto publisko iepirkumu sistēmas reformu potenciāli varētu ietaupīt 2-4% no publisko iepirkumu izdevumiem. Finanšu ministrs uzsvēra, ka ar šo reformu būtu iespējams par 25% saīsināt publisko iepirkumu procedūras ilgumu, kā arī par 2-4% samazināt publiskā sektora izdevumus. Vienlaikus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prakse liecina, ka ietaupījums var sasniegt līdz 7%.
Darba grupas atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs koncentrējas pasūtītājiem nodrošināt maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos ietvertās obligātās papildu prasības.
Darba grupa secināja, ka laika gaitā šis fokuss ir zudis, tāpēc Latvijā iepirkumu procedūru sarežģītība un nozaru politiku īstenošanai paredzēto papildu prasību daudzums būtiski ierobežo publisko iepirkumu galveno mērķu sasniegšanu. Arī iesaistīto pušu praktiskā pieredze atklāja, ka iepirkumu procesus nereti raksturo pārmērīga birokrātija, ilgstoša norise un nepietiekama konkurence. Bieži iepirkumos piedalās tikai viens pretendents vai tiek saņemts ierobežots piedāvājumu skaits.
Darba grupa tika izveidota 2025. gada martā. Tajā bija pārstāvētas gan valsts un pašvaldību iestādes, gan kontrolējošās institūcijas, gan nozaru profesionāļi un uzņēmēju organizācijas. Darba grupa koncentrējās uz diviem virzieniem, tostarp publisko iepirkumu ekonomiskās lietderības jeb "maksimāla vērtība par ieguldītajiem līdzekļiem" ("value for money") palielināšanu. Attiecīgi tika analizēta esošā prakse un labās prakses piemēri, apzinot iespējas nodrošināt būtisku ietaupījumu, vienlaikus saglabājot iepirkumu kvalitāti un nodrošinot, ka iepirkumi pilnvērtīgi atbilst faktiskajām vajadzībām un prasībām.
Savukārt otrs virziens bija publiskā iepirkuma efektivitātes izvērtējums, kas ietvēra publiskajos iepirkumos piemērojamo līgumcenu robežvērtību jautājumu, kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, iepirkumu centralizācijas iespējas un citus procesuālus jautājumus.
Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus - esošās sistēmas pilnveidi vai strukturālas reformas publisko iepirkumu jomā, kas guva vienbalsīgu darba grupas dalībnieku atbalstu.
Strukturālās reformas paredz būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos - no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro. Būtiskas izmaiņas skartu arī sistēmas darbības principus, fokusējoties uz maksimālu elastību, iepirkumu pamatmērķiem un uz datiem balstītu vadību.
Reforma paredz iepirkumu regulējumu attiecināt tikai uz darījumiem virs ES noteiktajām līgumcenu robežām, nacionāli regulētajos iepirkumos pārejot uz "ex-post" uzraudzību un ieviešot pienākumu arī zem robežvērtībām publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu.
Savukārt uzraudzību plānots stiprināt ar efektivitātes rādītājiem (KPI), references cenām un analītikas risinājumiem. Attiecīgi tiks uzraudzīta pasūtītāju prakse, ņemot vērā pasūtītāju efektivitātes rādītājus pret iepirkumu indikatoriem, kā arī salīdzinošā veidā par atskaites punktu ņemot vidējo un labāko sniegumu. Piemēram, konkurences līmeni iepirkumos, lēmumu pieņemšanas ātrumu un iepirkumu efektivitāti, kas ir iepirkumu sistēmas indikatori, ko izmanto kopumā ES.
Reforma ietver izmaiņas arī institucionālajā pārvaldībā, kā rezultātā IUB kļūs par centrālo vadības iestādi un uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu, bet Valsts digitālās attīstības aģentūras darbs tiks fokusēts uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem. Pašvaldības centralizēti pārvaldīs iepirkumu sistēmu, vienlaikus saglabājot izvēles brīvību piemērotākā pārvaldes modeļa noteikšanā. Tāpat tiks paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, tajā iekļaujot apdrošināšanu, transportu un mobilos sakarus.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, reformā paredzēts koncentrēties uz iepirkumu pamatmērķiem - atklātību, pārredzamību un brīvu konkurenci, ievērojot tikai ES normatīvajos noteiktās obligātās prasības. Vienlaikus, pēc Finanšu ministrijas (FM) ieceres, fokuss būs arī uz ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu, nostiprinot regulējuma principu līmenī un paredzot iespēju veidot kompetences centrus noteiktās jomās, lai īstenotu ilgtspējas principus, kā arī attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju.
Publisko iepirkumu darba grupa apkopoja arī labās prakses ieteikumus, kas ietver tirgus izpētes veikšanu un savlaicīgu iepirkumu plānošanu. Tāpat būtiska ir piegādātāju informēšana par plānotajiem un izsludinātajiem iepirkumiem. Uzsvērta nepieciešamība izvirzīt samērīgas prasības iepirkumos un līgumos. Efektivitātes uzlabošanai ieteikti arī kopīgi un centralizēti iepirkumi, kvalitatīva iepirkumu komandu vadība un pastāvīga iepirkumu speciālistu profesionālās kapacitātes celšana. Nozīmīgi priekšnoteikumi efektīvam procesam ir arī konkurenci veicinošu procedūru un līgumu veidu izvēle. Tāpat nepieciešams rūpīgi analizēt iepirkuma līgumu nosacījumus gadījumos, kuros konkurence bijusi nepietiekama.
Reformas plānotās izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā pakāpeniski stātos spēkā no 2026. gada, norāda FM. Līdz tam nepieciešams apstiprināt publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju Ministru kabinetā (MK) un Saeimā pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un pārējos publisko iepirkumu jomas likumos, kā arī attiecīgi izstrādāt un apstiprināt nepieciešamos MK noteikumu grozījumus.
