FM: Prognozes liecina par turpmāku eksporta pieaugumu 0 46

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gads, salīdzinot ar 2024. gadu, ir noslēdzies ar kopējo ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu 5,4% apmērā, kas eiro izteiksmē ir pieaugums par 2,199 miljardiem eiro.

Dalījumā pa eksporta un importa plūsmām pieaugumi ir attiecīgi 3,7% eksportam (par 698,1 miljonu eiro) un 6,9% importam (par 1,501 miljardu eiro). Līdz ar to pilnā preču eksporta vērtība ir 19,54 miljardi eiro, bet pilnā preču importa vērtība ir 23,19 miljardi eiro.

FM skaidro, ka pozitīvu fonu radīja kaut svārstīgs, tomēr salīdzinoši labvēlīgs ekonomikas noskaņojums gan Latvijā, gan galvenajās tirdzniecības partneru ekonomikās - Lietuvā, Igaunijā un Vācijā, gan eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā.

Salīdzinot ar 2024. gada decembri, 2025. gada decembris Latvijas ārējā tirdzniecībā iezīmējās ar mērenu izaugsmi, kas noslēdza kopumā pozitīvu gadu preču eksportā, secina FM. Eksporta vērtība 2025. gadā ir par 2,7% lielāka nekā 2024. gadā, un tā sasniedza 1,52 miljardus eiro, savukārt importa vērtība palielinājās par 0,3% un veidoja 1,85 miljardus eiro. Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums decembrī bija 3,37 miljardi eiro, kas ir par 1,4% vairāk nekā pirms gada.

Analizējot ārējās tirdzniecības bilances decembra dinamiku, FM secina, ka arī šeit ir uzlabojums - 2024. gada decembrī imports pārsniedza eksportu par 370,3 miljoniem eiro, bet 2025. gada decembrī tikai par 336,6 miljoniem eiro, pie tam tas notika uz nedaudz lielāka eksporta apjoma fona nekā 2024. gadā.

Tomēr, vērtējot 2025. gadu kopumā, tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pasliktinājusies, atzīst FM. 2024. gadā imports bija lielāks par eksportu par 2,85 miljardiem eiro, bet 2025. gadā jau par 3,66 miljardiem eiro.

Pagājušā gada decembra eksporta struktūrā nozīmīgāko devumu eksporta pieaugumā pret 2024. gada decembri nodrošināja mehānismu, ierīču, tostarp elektroierīču (2,2 procentpunkti), lauksaimniecības preču un pārtikas (arī 2,2 procentpunkti), kā arī pārējo preču (1,3 procentpunkti) eksports. Mehānismu, ierīču, tostarp elektroierīču, eksports bija par 15,3% lielāks nekā gadu iepriekš, lauksaimniecības preču un pārtikas eksports pieauga par 9,7%, bet pārējo preču eksports palielinājās par 12,6%.

Vienlaikus koka un koka izstrādājumu eksports saruka par 10,4%, tādējādi par 1,7 procentpunktiem negatīvi ietekmējot šīs produkcijas grupas devumu eksporta pieaugumā.

Svarīgāko eksporta partneru - Lietuvas, Igaunijas un Vācijas - nozīme decembrī saglabājās augsta, un līderu trijnieks paliek nemainīgs, norāda FM. Lietuva veidoja 19,7% no kopējā eksporta, Igaunija 12,3%, bet Vācija 5,5%. Atskatoties uz visu 2025. gadu, FM konstatē, ka arī tad līderu trijnieks bija tāds pats - Lietuva ar 18,6%, Igaunija ar 11,4% un Vācija ar 6,7%. Tie paši līderi gada izteiksmē bija arī 2024. gadā.

FM vērš uzmanību, ka globālā nenoteiktība vēl joprojām saglabājas, un tā līdz ar Latvijai raksturīgo negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci precēm var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību, tostarp arī uz Latvijas ārējo tirdzniecību.

Tomēr pozitīva noskaņojuma saglabāšanās Latvijas eksporta tirgos, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda importa prognozes pa Latvijas eksporta partnervalstīm un neliels, bet manāms Latvijas preču eksporta īpatsvara pieaugums kopējā pasaules importā FM ļauj prognozēt, ka arī 2026. gada sākumā eksporta dinamika varētu būt samērā stabila, neraugoties uz atsevišķiem cenu un globālās tirdzniecības riskiem.

FM norāda, ka, noslēdzot gadu ar mērenu pieaugumu un salīdzinoši drošu eksporta struktūru, Latvijas ārējā tirdzniecība 2025. gadā apliecināja spēju saglabāt konkurētspēju mainīgajos tirgus apstākļos. Latvijas uzņēmumi 2025. gadu kopumā noslēdza ar relatīvi labām pozīcijām tālākai attīstībai 2026. gadā.