Ekonomiste: Koksnes eksportā strauji uzlabojumi tuvākajā laikā nebūs gaidāmi 0 54

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība decembrī palielinājās par 2,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nelielais kāpums palīdzēja uzlabot ne pārāk iepriecinošo 2025. gada ceturtā ceturkšņa rezultātu, kad preču eksports saruka par 0,3%.

Buceniece norāda, ka gada pēdējā ceturksnī kopējo eksporta sniegumu visvairāk ietekmēja kritums graudaugu, koka un tā izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības produktu eksportā. Savukārt pieaugums tika reģistrēts minerālproduktu, elektroiekārtu, mehānismu, mehānisko ierīču, pārtikas rūpniecības ražojumu un dzīvnieku izcelsmes produktu eksportā.

Koka un tā izstrādājumu eksports, kas pērn veidoja 15% no Latvijas kopējā preču eksporta, ceturtajā ceturksnī samazinājās par aptuveni 50 miljoniem eiro jeb 6%. Vislielākais kritums tika reģistrēts eksportā uz Ziemeļvalstu tirgiem, it īpaši uz Zviedriju (mīnus 30 miljoni eiro jeb mīnus 35%) un Somiju (mīnus 18 miljoni eiro jeb mīnus 44%), kur mājokļu tirgus atgūšanās joprojām ir ļoti lēna. Nozīmīgs samazinājums gada nogalē iezīmējās arī koka un tā izstrādājumu eksportā uz ASV (mīnus 22 miljoni eiro jeb mīnus 59%). Buceniece norāda, ka tas ir saistīts ar 10% tarifa piemērošanu ASV ievestai koksnei no oktobra vidus. Eksporta pasūtījumu dati liecina, ka koksnes eksportā straujus uzlabojumus tuvākajā laikā nesagaida.

Ekonomiste pauž, ka nelabvēlīga ietekme ir arī augusta sākumā ieviestajiem 15% ASV importa tarifiem lielai daļai citu Eiropas Savienības (ES) preču. Sarūk, piemēram, lāzeru un citu optisko ierīču, jauktu ķīmisko produktu un stikla izstrādājumu eksports no Latvijas uz ASV. Turklāt, kā gaidīts, tarifu tiešā ietekme pastiprinās, eksports uz ASV sarūk straujāk - ceturtajā ceturksnī kritums pietuvojās 27%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Buceniece atgādina, ka eksports uz ASV veido vien 2,5% no Latvijas preču eksporta vērtības. Savukārt ASV tarifu netiešo ietekmi caur potenciāli lēnāku izaugsmi Latvijai nozīmīgajā Eiropas tirgū un augstāku konkurenci vēl tikai varēs vērot.

Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi, kas uzrādīja ļoti labu izaugsmi teju visa 2025. gada garumā, gada nogalē strauji atslāba.

"Izaugsmes tempu atslābums bija gaidāms, tomēr tā straujais raksturs radīja bažas. Tai pat laikā Eiropas Komisijas (EK) apkopotie uzņēmumu aptauju dati rāda, ka eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā šī gada sākumā joprojām turas pie ilgtermiņa vidējā līmeņa, kas ir laba ziņa. Varam secināt, ka vismaz pagaidām globālā nenoteiktība, janvārī vērotās ASV tirdzniecības politikas piruetes un gaidāmā globālās tirdzniecības izaugsmes palēnināšanās, nav būtiski ietekmējusi vietējo ražotāju skatījumu uz pieprasījumu ārējos tirgos," pauž Buceniece.

Viņa norāda, ka savukārt jauni ES tirdzniecības nolīgumi ar Dienvidamerikas valstīm vai Indiju var radīt jaunas eksporta iespējas Latvijas ražotājiem nākotnē, tomēr tas prasīs laiku pat tad, ja šīs vienošanās tiks ātri ratificētas.

Jau ziņots, ka Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces 19,538 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3,7% jeb 698,086 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, bet importēja - par 23,194 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 6,9% jeb 1,501 miljardu eiro, liecina CSP dati.

Tādējādi 2025. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 42,732 miljardi eiro, kas ir par 5,4% jeb 2,199 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gadā.

Tostarp decembrī Latvija eksportējusi preces 1,516 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 2,3% jeb 36 miljoniem eiro mazāk nekā novembrī, bet par 2,7% jeb 39,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada decembrī. Savukārt decembrī Latvija importēja preces 1,852 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 25,3 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 0,3% jeb 6,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada decembrī.

https://infogram.com/latvijas-areja-tirdznieciba-1hmr6glwmn8o4nl