«Māja par vienu eiro Itālijā»: izskaidrojam, kur slēpjas āķis 0 84

«Māja par vienu eiro Itālijā» skan kā likteņa dāvana, bet realitātē tas gandrīz vienmēr ir sociāls projekts cīņai pret izmiršanu. Pašvaldība nevis «izpārdod nekustamo īpašumu», bet cenšas atdzīvināt ielas un atgriezt cilvēkus pamestajās mājās.

Galvenais: viens eiro — simboliska cena. Reālā izmaksu summa — remonts, dokumenti un darbs noteiktā termiņā. Jūs uzņematies saistības atjaunot māju, nevis vienkārši «pirkumu». Gandrīz vienmēr ir termiņi: ātri sākt un pabeigt remontu ierobežotā laikā. Bieži darbojas atlase pēc punktiem: prioritāte tiem, kuri patiešām pārcelsies un dzīvos. Turīnas un Pjemontas auditorijai tas ir interesants gadījums «blakus» vasarnīcai, pārcelšanās, projekts ģimenei.

Montalto Povese — neliels ciemats Lombardijā, Pavijas provincē (Oltrepo-Pavese rajons). Tā nav Pjemonta, bet loģika Turīnas auditorijai ir saprotama: kad cenas pilsētā ir sāpīgas, uzmanība pāriet uz «klusiem nostūriem» netālu no lielajiem centriem.

Programmas «māja par vienu eiro» uzsāk tur, kur ir daudz pamestu māju. Tās sabrūk, pasliktina drošību un noved ciemu pie iznīkšanas: ielas tukšojas, pakalpojumi slēdzas, samazinās dzīves kvalitāte. Programmas jēga ir vienkārša: atjaunot mājām sociālo funkciju. Vai nu īpašnieks sakārto objektu, vai arī māja nonāk restartēšanas mehānismā, kur pašvaldība meklē to, kas patiešām atjaunos dzīvojamo ēku.

Galvenā viltība projektos «viens eiro» — termiņi. Daudzi domā: «nopirkšu tagad, nodarbošos vēlāk». Bet noteikumi parasti prasa ātri sākt darbus un pabeigt remontu ierobežotā termiņā (šādos projektos bieži figurē termiņi apmēram 18 mēneši). Ja dzīvojat Turīnā, remonts «no attāluma» gandrīz vienmēr izmaksā dārgāk un notiek lēnāk. Vecai mājai vispirms nepieciešama nevis «kosmētika», bet drošība, konstrukcija, komunikācijas. Darbu plāns un kontrole ir svarīgāki par skaistām bildēm internetā.

BUJ: 7 bieži uzdotie jautājumi par mājām par vienu eiro Itālijā

1. Vai tiešām māja par vienu eiro, bez slēptiem nosacījumiem? Jā, cena var būt simboliska. Bet galvenā jēga ir saistībās: jūs uzņematies remontu un termiņus, nevis «gatavas dzīvojamās platības pirkumu».

2. Vai var nopirkt un neko nedarīt, vienkārši paturēt objektu? Parasti nē. Šādu projektu noteikumos ir ierakstīti nosacījumi par darbiem un sekas termiņu nepildīšanas gadījumā.

3. Kam dod prioritāti? Visbiežāk tiem, kuri plāno dzīvot pastāvīgi, kā arī tiem, kas nesīs labumu ciemam: jaunajām ģimenēm, pretendentiem ar saprotamu remonta plānu, cilvēkiem ar maza uzņēmuma projektu.

4. Vai reāli īstenot tādu projektu, dzīvojot Turīnā? Reāli, bet nepieciešama kontrole: tehniķis, tāme, grafiks, līgumi, maksājumi pa posmiem. Bez tiem termiņi un budžets viegli var izkļūt no kontroles.

5. Cik naudas nepieciešams? Ja māja ir sliktā stāvoklī, rēķinieties ar desmitiem tūkstošu eiro. Vecai ēkai gandrīz vienmēr nepieciešama rekonstrukcija un komunikācijas.

6. Vai pēc tam var izīrēt māju tūristiem? Dažreiz jā, un tas pat tiek atbalstīts. Bet jāņem vērā drošības prasības un reģistrācijas noteikumi, kā arī jāparedz izmaksas uzsākšanai.

7. Kur skatīties oficiālos nosacījumus? Pašvaldības vietnē un publicētajā reglamentā. Kamēr neesat izlasījis dokumentu, jebkuras internetā redzamās summas uzskatiet par orientieriem.

Secinājums: kam piemērots šāds variants. Projekts «māja par vienu eiro» ir iespēja tiem, kas gatavi strādāt kā ar projektu: rēķināt budžetu, ievērot termiņus un atdzīvināt māju. Tas nav «sapņu pirkums par nieka cenu», bet saprotama darījuma forma: pašvaldība dod iespēju, un jūs atgriežat mājai un ciemam jaunu dzīvību.

Piemērots: pārcelšanās, māja-vasarnīca ar skaidru mērķi, ģimenes projekts, neliela biznesa forma.

Nav piemērots: «gatavas mājas» gaidīšana, laika trūkums kontrolei, nav budžeta rezerves.