Centrālā Āzija uzplaukst pateicoties 37 miljardiem ASV dolāru ķīniešu investīciju, taču ir problēmas 0 257

Ķīna gandrīz divkāršoja investīciju apjomu Centrālās Āzijas valstīs kopš 2016. gada. Tajā pašā laikā Uzbekistāna demonstrēja rekordaugstu izaugsmes tempu, kļūstot par ķīniešu kapitāla plūsmas dzinējspēku.

Ķīnas uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms Centrālajā Āzijā ir palielinājies no 19,6 miljardiem ASV dolāru 2016. gadā līdz 35,9 miljardiem ASV dolāru 2025. gada vidū. Aptuveni 90 procenti ieguldījumu koncentrējas trijās valstīs — Kazahstānā (32 procenti), Uzbekistānā (30 procenti) un Turkmenistānā (27 procenti). Investīcijas galvenokārt nonāk izejvielu sektorā — 46 procenti. Tomēr pieaug apstrādes rūpniecības un enerģētikas īpatsvars, uz kuru jau attiecas vairāk nekā trešdaļa ķīniešu investīciju reģionā. Šie dati norādīti Eirāzijas attīstības bankas ziņojumā «Ķīna un eirāzijas reģions: investīciju plūsmu analīze», publicētā 2025. gada decembrī.

Kazahstāna saglabā pozīciju kā lielākais Ķīnas tiešo ārvalstu investīciju saņēmējs Centrālajā Āzijā — 11,4 miljardus ASV dolāru. Pēc 2022. gada otrā lielākā līdzekļu saņēmēja kļuva Uzbekistāna. Tajā pašā laikā investīciju apjoms Uzbekistānas ekonomikā palielinājās 35 reizes — no mazāk nekā 300 miljoniem ASV dolāru 2016. gadā līdz 10,7 miljardiem ASV dolāru 2025. gada pirmajā pusgadā.

Kas veicina ķīniešu investīciju izaugsmes dinamiku reģionā, kādus riskus rada to augstā koncentrācija Centrālajā Āzijā un kāpēc Uzbekistāna kļuva par Ķīnas kapitāla piesaistes dzinējspēku — materiālā DW.

Pārmaiņas Centrālajā Āzijā

Ķīnas ieguldījumu apjoms Centrālās Āzijas valstīs strauji aug, apgalvo Uzbekistānas Starptautisko perspektīvu pētījumu institūta Āzijas–Klusā okeāna pētījumu centra vadītājs Abbos Bobohonovs. Viņa teiktajā, to izskaidro vairākas causas. Pirmkārt, ķīniešu investīciju izaugsmi veicina iniciatīva «Viens josta, viens ceļš», kuras ietvaros Pekina galvenokārt iegulda nozares, kas tieši atbilst tās interesēm — infrastruktūrā, enerģētikā un rūpniecībā.

Otrais faktors bija valsts vadītāju maiņa četrās reģiona valstīs — Kazahstānā, Uzbekistānā, Kirgizstānā un Turkmenistānā. Ja iepriekšējie vadītāji turējās pie konservatīvas kursa ekonomikas un investīciju jautājumos, tad jaunie seko liberālākam kursam, norāda eksperts. Agrāk, ņemot vērā reģiona konservatismu, Ķīna to neuzskatīja par prioritāti ekonomiskai attīstībai un līdzekļu ieguldīšanai, paskaidro Starptautisko perspektīvu pētījumu institūta pārstāvis. Taču pēc reģionā veiktajiem liberalizācijas soļiem Pekinā radās uzticība Centrālajai Āzijai, un ķīniešu investori ieraudzīja perspektīvu un jaunas iespējas ieguldījumiem.

Izmaiņas īpaši skaidri redzamas attiecībās starp Ķīnu un Uzbekistānu. Bobohonovs atgādina, ka 2017. gada maijā notika Uzbekistānas prezidenta Šavkata Mirzijoeva pirmais vizīts Ķīnā: toreiz tika parakstīti aptuveni 100 dokumenti par kopējo summu, kas pārsniedza 20 miljardus ASV dolāru. "Tādējādi mūsu valsts ieraudzīja Ķīnas iespējas... Mūsu vadītājs ieraudzīja uzticību mums, bet biznesa aprindas — daudz iespēju investīciju saņemšanai un sadarbībai ar ķīniešu uzņēmumiem," skaidro viņš.

Uzbekistāna kā ķīniešu investīciju dzinējspēks reģionā

Uzbekistāna būtiski palielinājusi savu lomu Ķīnas investīciju projektos galvenokārt pateicoties mērķtiecīgai stratēģijai, ko īsteno gan ķīniešu, gan uzbeku puses, apstiprina ķīniešu pētnieks, vadošais pētnieks Salīdzinošo politisko pētījumu centrā Kazahstānā Ruslans Izimovs. Par galveno faktoru viņš nosauc pirms gandrīz desmit gadiem pieņemtos pasākumus Uzbekistānā institucionālai liberalizācijai, kuri sāka nest taustāmus rezultātus. "Ar skaidrākiem un caurspīdīgākiem nosacījumiem <...> no uzbeku varas puses, ķīniešu investori pakāpeniski sāka palielināt savu klātbūtni," — paskaidro eksperts.

Vēl viens faktors, pēc ķīniešu pētnieka domām, saistīts ar tirgus apjomu. Uzbekistāna kā blīvāk apdzīvotā reģiona valsts pārstāv būtisku iekšējo investīciju pieprasījumu. Puses intereses sakrita arī ieguldījumu struktūrā, norāda Izimovs: vairāk nekā puse Ķīnas tiešo ārvalstu investīciju Uzbekistānā novirzījās enerģētikā un apstrādes rūpniecībā.

Turklāt ķīniešu pētnieks atzīmē mērķtiecīgu Ķīnas investīciju portfeļa diversifikāciju Centrālajā Āzijā. Palielinot ieguldījumus Uzbekistānā, Pekina iegūst papildu sarunu resursus, bet iekšzemes valstu konkurence par piekļuvi ķīniešu naudai reģionā pastiprinās, norāda Salīdzinošo politisko pētījumu centra pētnieks.

Kāpēc Centrālā Āzija izvēlas partneri Ķīnu

Atsevišķi šīs tendences aspekti redzami konkrētu valstu līmenī. Tā, Tādžikistānā ķīniešu investīcijām ir izšķiroša nozīme un šobrīd tās paliek vispievilcīgākās, uzsver tádžiku politologs, starptautisko attiecību speciālists Muhammads Šamsuddīnovs. Pēc viņa teiktā, Ķīna kļuvusi par galveno republikas investor, pārspējot Krieviju ieguldījumu apjomā 2017. gadā.

Svarīgu lomu ķīniešu līdzekļu pievilcībā spēlē ģeogrāfiskā atrašanās vieta, norāda politologs: kopējā robeža starp Tādžikistānu un Ķīnu ļauj veidot tirdzniecības un loģistikas ķēdes bez būtiskām grūtībām. Turklāt ķīniešu investīcijas atšķiras, piemēram, no eiropiešu — ar vienkāršākiem piesaistes mehānismiem un bez papildu nosacījumiem, piebilst Šamsuddīnovs. Pēc viņa vārdiem, rietumu investīcijām parasti līdzi nāk jautājumi, kas saistīti ar vides un ētikas prasībām, reizēm arī ar valsts sabiedriski politisko situāciju.

Ķīniešu naudas riski

Tajā pašā laikā ar ķīniešu investīcijām saistīti noteikti riski, to piekrīt atzīt Šamsuddīnovs. "Riski pastāv ne tikai Centrālajā Āzijā, bet arī pārliecinošā vairākumā valstu, kurās iegulda Ķīna," — norāda politologs. Starp tiem ir daļējs kontrole pār dažādiem ekonomikas sektoriem un resursiem, kas turpmāk var novest pie ekonomiskas un politiskas ietekmēšanas.

Savukārt Abbos Bobohonovs uzskata, ka ķīniešu investīcijas pašas par sevi nerada risku. Tomēr nepietiekama projektu sagatavošana un vājš kontroles mehānisms to īstenošanai, kā arī dažos gadījumos — korupcijas elementi — var novest pie negatīvām sekām, līdz pat projektu izjaukšanai un, kā sekai, valstu nonākšanai parādu situācijā pret Ķīnu. Tā, pirms dažiem gadiem Kirgizstānas prezidents Sadīrs Žaparovs neizslēdza iespēju, ka daži svarīgi objekti valstī var tikt nodoti Ķīnas pārvaldībā, ja Biškekai neizdosies atmaksāt parādu Pekinai, atgādina Bobohonovs. Šajā ziņā ķīniešu līdzekļu piesaiste prasa rūpīgus iepriekšējus aprēķinus, detalizētu pušu vienošanos un turpmāku sistemātisku projektu īstenošanas uzraudzību.

Uz jautājumu par antikīnietiskajām noskaņām reģionā Bobohonovs atbild, ka agrāk šāda nostāja galvenokārt izpaudās robežvalstīs — Kazahstānā un Kirgizstānā, retāk Tādžikistānā. Tomēr 2025. gadā kritiski izteikumi novērojami arī Uzbekistānā — sociālajos tīklos parādījās ziņas par it kā ķīniešu uzņēmumu un privātpersonu zemes gabalu un nekustamā īpašuma pirkšanu lielajās Uzbekistānas pilsētās.

Sarakstes sarunbiedrs uzskata, ka tas saistīts ar strauju biznesa saišu pieaugumu ar Ķīnu un, attiecīgi, ar ķīniešu kapitāla uzņēmumu skaita pieaugumu. To skaits pieauga aptuveni no 700 2016. gadā līdz vairāk nekā 5 000 2025. gadā. Vietējais bizness nebija pietiekami sagatavots šādai konkurencei, un daudzi uzskata, ka ķīniešu uzņēmumi atņem tirgus daļu un rada konkurenci lokālajā darba tirgū, skaidro Bobohonovs.