Ministru prezidentam divas reizes gadā būs Saeimā jāziņo par «Rail Baltica» projekta īstenošanu 0 44

Sākotnējā versijā bija paredzēts, ka Ministru prezidents un satiksmes ministrs ne retāk kā divas reizes gadā informē Saeimu par projekta īstenošanas progresu.

Šo likuma normu rosināja mainīt Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka, iedāvājot noteikt, ka Ministru prezidents satiksmes ministra Ministru kabinetā iesniegto informāciju ne retāk kā divas reizes gadā iesniedz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai, lai informētu par "Rail Baltica" projekta īstenošanas gaitu.

Deputāti komisijas sēdē diskutēja par to, vai Ministru prezidents ir tikai "pastnieks", kurš uz Saeimu atnes satiksmes ministra sagatavoto ziņojumu, vai tomēr premjerministrs piedalās projekta uzraudzībā un ziņojuma sagatavošanā.

Līdz ar to no šī likuma panta tika svītrots satiksmes ministrs, un likums noteiks, ka tieši premjeram ir jāziņo par projekta gaitu.

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pirms trešā lasījuma skata grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā.

Grozījumi "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā paredz stiprināt projekta pārvaldību, tostarp nosakot citu ministriju atbildības jomas projekta īstenošanā.

Saeima 16. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja ieceri "Rail Baltica" īstenošanas likumā noteikt citu ministriju atbildības jomas.

"Rail Baltica" projekta īstenošanas likums stājās spēkā 2022. gada novembrī, tādēļ, kā skaidro Satiksmes ministrijā (SM), jāaktualizē lēmumi attiecībā uz projekta tvērumu un pārvaldību. TEN-T regula un Eiropas Komisijas (EK) īstenošanas lēmums paredz "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim, savukārt Ministru kabineta (MK) lēmumā par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas tvērumu vairs nav iekļauts "Rail Baltica" trases savienojums ar Rīgu.

Tādējādi likumprojekts precizē, ka projekta pirmajā posmā ir jānodrošina funkcionāls Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojums ar Igauniju un Lietuvu, bet otrajā posmā jānodrošina atlikušā "Rail Baltica" projekta tvēruma Latvijā īstenošana.

Ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, "Rail Baltica" projekta īstenošana notiks atbilstoši pieejamajam finansējumam. Likumprojektā paredzēts noteikt, ka "Rail Baltica" projekta dzelzceļa infrastruktūra nodrošina duālu pielietojamību - gan civilo pārvadājumu nodrošināšanai, gan militārpersonu un militāro kravu pārvadājumiem.

Ņemot vērā "Rail Baltica" īstenojamo aktivitāšu raksturu, tostarp pašvaldībām nododamo aktīvu izbūvi, likumā plānots noteikt, ka "Rail Baltica" projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, tostarp finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

SM skaidro, ka citi finanšu avoti var tikt izmantoti "Rail Baltica" projekta finansēšanai, ja tie nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci vai negatīvā ietekme tiek kompensēta un finansējums tiek nodrošināts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma un ES fiskālo noteikumu nosacījumus.

Tāpat likumā līdz šim nav noteikti "Rail Baltica" projekta infrastruktūras pārvaldības priekšnosacījumi. Likumprojekts paredz nostiprināt, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanas laikā izbūvētā "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder Latvijas valstij SM personā.

"Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir nacionālo interešu objekts. Tādēļ informācija par "Rail Baltica" infrastruktūras un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) mājaslapā "www.tapis.gov.lv".

Publiskas apspriešanas laikā sabiedrībai ir iespēja izteikt viedokli par paredzēto būvniecības ieceri, lai pašvaldība nepieciešamības gadījumā varētu izvirzīt papildu nosacījumus, kurus ietvert būvatļaujā. Šādi papildu nosacījumi SM ieskatā var kavēt un apgrūtināt būvniecības realizāciju.

Tādēļ likumprojekts paredz, ka attiecībā uz "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību netiek rīkota publiskā apspriešana.

Izmaiņas arī paredz, ka likumā noteiktās vides procedūras saistībā ar plānoto "Rail Baltica" projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvi ir tiesības veikt vienlaikus ar minētās infrastruktūras projektēšanas darbiem, bet ne vēlāk kā līdz atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanai jau ierosinātā būvniecības procesa laikā.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.