Jaunām kredītiestādēm plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā 0 43

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, kādu līmeni sasniedzot maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.

FM skaidro, ka likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.

Patlaban likums paredz kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.

Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības šobrīd reizi ceturksnī veic maksājumu Noguldījumu garantiju fondā 0,05% apmērā no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī, kas reizināts ar Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā aprēķināto korekcijas koeficientu. Latvijas Banka nodrošina, ka Noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms nav mazāks par 0,8% no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra.

Latvijas Bankas izdevumi, kas tieši vai netieši saistīti ar kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu un Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu, atbilstoši Latvijas Bankas likumam tiek segti tikai no finanšu tirgus dalībnieku maksājumiem. Savukārt Latvijas Banka, pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu, tā līdzekļus aktīvi iegulda, gūstot procentu ienākumus un palielinot noguldījumu garantiju fonda apmēru. 2023. gadā, pārvaldot noguldījumu garantiju fonda līdzekļus, gūti ienākumi 5,4 miljonu eiro apmērā, 2024. gadā - 8,3 miljonu eiro apmērā, bet 2025. gada deviņos mēnešos - 4,5 miljonu eiro apmērā.

FM skaidro, ka vienreizējā sākotnējā maksājuma noteikšanas mērķis bija nodrošināt Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām nepieciešamo līdzekļu segumu uz brīdi, kad noguldījumu piesaistītājs sāk noguldījumu piesaisti. Ņemot vērā, ka šobrīd Noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāti 2,46% no visu tā dalībnieku segtajiem noguldījumiem jeb gandrīz 300 miljoni eiro, kā arī nosakot maksimālo fonda apmēru, līdz kuram veicami maksājumi fondā, nav nepieciešams papildināt fondu vēl ar sākotnējo maksājumu, norāda FM.

Turklāt Saeima, lai veicinātu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, 2025. gada 11. decembrī pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, paredzot iespēju dibināt specializēto kredītiestādi ar mazāku sākotnējo kapitālu, tāpēc, lai mazinātu slogu arī šādai jaundibināmai kredītiestādei un vienādotu regulējumu ar citām Baltijas valstīm, jo Lietuvā pēc būtības nav šāda maksājuma, bet Igaunijā ir 3200 eiro apmērā, vienreizējais sākotnējais maksājums būtu atceļams, uzskata FM.

Likumprojektā ietvertais grozījums paredz, ka jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām nebūs jāmaksā vienreizējais sākotnējais maksājums Noguldījumu garantiju fondā pēc tam, kad tās saņēmušas licenci to darbībai.

Tāpat grozījumi paredz, ka maksājumiem piemērojamās procentu likmes apmērs nepārsniegs 0,05% no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī, izņemot likumā minētajā gadījumā, kad no Noguldījumu garantiju fonda ir veiktas izmaksas, kā rezultātā Noguldījumu garantiju fondā pieejamie finanšu līdzekļi ir kļuvuši mazāki nekā 0,53% no Noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas.

Šādā gadījumā Latvijas Banka regulāro Noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu noteiks tādā apmērā, lai sasniegtu 0,8% no Noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas ne ilgāk kā sešos gados.

Sasniedzot Noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu, nākamajā kalendārajā gadā aprēķinu periodā fonda dalībniekiem aprēķināmais maksājumu apmērs būs 0 eiro.

Spēkā esošais likuma regulējums neparedz maksājumu Noguldījumu garantiju fondā maksimālo mērķapjomu, kad iemaksas fondā tiek apturētas, bet paredz tikai minimālo mērķapjomu 0,8% apmērā. Tādējādi saskaņā ar spēkā esošo regulējumu maksājumi Noguldījumu garantiju fondā ir veicami bez maksājumu apmēra un termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no tā cik fondā ir pieejami līdzekļi. Savukārt Lietuvas normatīvi nosaka noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu 2% apmērā, bet Igaunijas - 5% apmērā.

Ar FM sagatavotajiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka Noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms ir 3% no kopējā noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra. FM prognozē, ka šāda regulējuma rezultātā samazinātos kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību veicamo maksājumu apmērs fondā.

Noguldījumu garantiju fonda maksājumu mērķapjoma noteikšana dos iespēju fonda dalībniekiem precīzāk plānot izdevumus kalendārā gada ietvaros, skaidro FM. Savukārt tieši 3% mērķapjoma noteikšana izriet no Latvijas Bankas aprēķiniem, modelējot iespējamos krīzes scenārijus un vērtējot nepieciešamo garantēto atlīdzību izmaksu apmēru gadījumā, ja noguldījumu nepieejamība tiktu konstatēta vienai vai vairākām maza un vidēja izmēra kredītiestādēm.

Lai samazinātu finanšu tirgus dalībnieku izdevumus, FM sagatavotie grozījumi paredz Latvijas Bankai tiesības ienākumus, kas iegūti no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu ieguldīšanas, izmantot Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanas un citu Latvijas Bankas izdevumu, kas saistīti ar garantētās atlīdzības sistēmas darbības nodrošināšanu, segšanai.

Savukārt gadījumā, ja Noguldījumu garantiju fondā nebūtu līdzekļu no ienākumiem, tad Latvijas Bankas likums paredz pienākumu finanšu tirgus dalībniekiem veikt maksājumus Latvijas Bankai, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.