«Tas ir neticams sajūta — mājās ir silti, un tajā pašā laikā tu nesadedz naftu».
Pāreja uz atjaunojamo siltumu Brachtā sākās ne no valsts, bet no pašu iedzīvotāju iniciatīvas. Ciematā dzīvo aptuveni astoņi simti cilvēku, un tieši viņi nolēma nomainīt tradicionālos eļļas apkures katlus pret videi draudzīgu apkuri. Ideja radās grupai aktīvu ciema iedzīvotāju, kuri vēlējās padarīt Bracht neatkarīgu no kurināmā cenu svārstībām. Viņi izveidoja kooperatīvu Solarwärme Bracht e.G., piesaistīja investīcijas un uzņēmās projekta organizēšanu 16,5 milj. eiro vērtībā.
Pēc kooperatīva priekšsēdētāja Helgo Schütze sacītā, galvenais uzdevums bija pārliecināt kaimiņus piedalīties, ziņo zdfheute.de. Komanda gāja no mājas uz māju, skaidroja priekšrocības un vācās parakstus. Rezultātā projektam pieslēdzās pietiekami daudz ģimeņu, lai sāktu būvniecību.
Kā darbojas saules apkures sistēma
Jaunās infrastruktūras kodols ir saules kolektori, izvietoti 11 640 kvadrātmetru platībā. Vasarā tie uzsilda ūdeni līdz 90 °C, pēc tam siltums uzkrājas milzīgā zemes rezervuārā ar gandrīz 27 miljonu litru tilpumu.
Ziemā, kad temperatūra pazeminās, sistēmu uztur siltumsūknis, kas paaugstina ūdens temperatūru.
Projekts tiek finansēts no trim avotiem:
-
iedzīvotāju personīgās iemaksas;
-
Eiropas Savienības dotācijas;
-
KfW programma — valsts atbalsts «zaļajiem» projektiem.
Katrs kooperatīva dalībnieks iemaksāja 6 000 eiro par daļu un samaksāja līdz 8 000 eiro par mājas pieslēgumu. Daļa no šiem izdevumiem tiek kompensēta.
Viens kilovatstundas siltuma cena ir 16,5 eirocenti — nedaudz augstāka nekā, izmantojot naftu.
Tomēr iedzīvotāji norāda, ka tagad viņi ir neatkarīgi no kurināmā tirgus un zina, cik maksās pēc desmit gadiem.
«Tas ir neticams sajūta — mājās ir silti, un tajā pašā laikā tu nesadedz naftu», — sacīja Herman Koch, viens no pirmajiem dalībniekiem. Ar viņu piekrīt Gunter Vaupel, kurš agrāk māju sildīja ar peletēm. Viņš ir pārliecināts: projekts nav tikai ekoloģisks, bet arī ekonomiski ilgtspējīgs. «Veco sistēmu vairs nebija iespējams remontēt. Bet tagad mums ir silti un skaidra sirdsapziņa — bez oglekļa dioksīda emisijām», — uzsvēra viņš.
Brīvprātīgie, eksperti un zinātnes atbalsts
Kooperatīva darba grupa pastāv kopš 2016. gada. Tajā darbojas vietējie inženieri, arhitekti un finanšu speciālisti, kuri iknedēļas sanāk un plāno turpmākos soļus. Liela daļa darba tiek veikta brīvprātīgi, kas būtiski samazina izdevumus.
Projekta pavadībā ir profesors Klauss Fajens no Kasseles universitātes. Pēc viņa teiktā, Brachtas modeļa priekšrocība ir ieviešanas ātrums. «Centralizēta siltumapgādes sistēma ļauj samazināt oglekļa dioksīda emisijas gandrīz par 98% burtiski vienas nakts laikā», — norāda profesors.
Brachtas pieredze ir izraisījusi interesi citās Vācijas pašvaldībās. Ciematā regulāri saņem jautājumus par to, kā uzbūvēt līdzīgu saules apkures sistēmu. Vietējie iedzīvotāji labprāt dalās ar saviem risinājumiem un aprēķiniem, jo projekta mērķis nav tikai sasildīt savas mājas, bet arī iedvesmot citus.
Tādējādi Bracht kļuvis par veiksmīga enerģētiskā pārejas simbolu no apakšas. Tā piemērs rāda, ka pat neliels ciemats var kļūt enerģētiski neatkarīgs, ja cilvēki apvienojas kopīgam mērķim.
<iframe width="356" height="634" src="https://www.youtube.com/embed/-ik-0tYWZmw" title="Как экономить на отоплении в Германии #германия #жизньвгермании" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
