Dienvidāfrika vēlas tādu finanšu sistēmu kā Eiropas Savienībā 0 73

Dienvidāfrikas centrālā banka plāno plaša mēroga naudas sistēmas atjaunināšanu. Reformas ietvaros tiks izveidota skaidras naudas pārvaldības kompānija, ieviesti bankomāti «white-label» un pastiprināta kontrole pār naudas pārvietošanu.

Skaidras naudas apjoms lielākajā Āfrikas ekonomikā šodien pārsniedz 180 miljardu randu (aptuveni 10,7 miljardu dolāru), kas veido 2,5 % IKP, un joprojām nodrošina aptuveni divas trešdaļas visu darījumu, neraugoties uz digitālo maksājumu pieaugumu. Pagājušajā gadā skaidras naudas apkalpošanā, transportēšanā un apsardzībā tika iztērēti aptuveni 90 miljardu randu; visi šie izdevumi gulstas uz patērētājiem.

Programma Cash Smart Strategy ir vērsta uz to, lai skaidra nauda paliktu pieejama mazturīgām ģimenēm un lauku iedzīvotājiem, kuri ne vienmēr var izmantot digitālo maksājumu sistēmas, taču pie tam tērē piecas reizes vairāk skaidras naudas nekā pilsētu iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem. Sagaidāms, ka reformas rezultātā šie izdevumi samazināsies.

Centrālā banka prognozē, ka, kad digitalizācijas līmenis sasniegs ES rādītājus, skaidras naudas izmantošana samazināsies par 30–40 %.

«Tā ir ļoti radikāla nozares transformācija,» norādīja Pradeps Maharadžs, Dienvidāfrikas Rezervbankas Maksājumu sistēmas modernizācijas programmas vadītājs.

Stratēģijas galveno elementu veidos skaidras naudas pārvaldības uzņēmuma izveide, kurā līdzīpašnieki būs bankas un mazumtirdzniecības tīklu uzņēmumi. Tas darbosies pēc Nīderlandes Geldmaat — ABN AMRO, ING un Rabobank kopuzņēmuma, kas pārvalda vienotu bankomātu tīklu — modeļa.

Uzņēmums uzņemsies skaidras naudas plānošanu un sadali. Pateicoties tam centrālā banka atteiksies no privāto uzņēmumu pakalpojumiem, kuri pašlaik pelna aptuveni 480 miljonu randu, uzglabājot un pārvadājot skaidru naudu.

Bankomāti, kuri pašlaik pieder un kurus galvenokārt pārvalda Capitec Bank un FirstRand, tiks iekļauti jaunajā uzņēmumā un kļūs par universāliem — tos ar minimālām vai nulles komisijām varēs izmantot jebkuras bankas klienti. «Būs pilnīga saderība, un mēs varēsim gandrīz pilnībā samazināt maksas,» norādīja Maharadžs.

Lai gan izmaiņas var ietekmēt komercbanku ieņēmumus, viņš piebilda: «Mēs ceram, ka tas ļaus tām pat samazināt savas izmaksas un kompensēt iespējamos zaudējumus.»

«Tas prasīs pūles, bet reforma ir tā vērta, ja izdosies padarīt skaidru naudu pieejamāku,» norādīja Dženija Rossou, Vitvatersrendas Universitātes Biznesa skolas goda profesore.

Skaidras naudas apjoma samazināšanās apgrozībā novedīs arī pie banku ieņēmumu samazināšanās, kas saistīti ar darījumiem caur bankomātiem. Jo retāk klienti izņem skaidru naudu, jo samazinās darījumu skaits, un līdz ar to — komisijas un ar naudas plūsmu pārvaldību saistītie procentu ieņēmumi, ko bankas gūst.

Centrālā banka plāno paplašināt skaidras naudas operāciju regulēšanu ārpus banku sektora. Regulatora kontrolē var nokļūt naudas transportēšanas uzņēmumi, lielie mazumtirdzniecības tīkli un atsevišķi maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Tiem plānots ieviest licencēšanas sistēmu. Regulators cer prezentēt atbilstošā normatīvā regulējuma projektu nākamā gada sākumā.

Rezervbanka plāno piesaistīt reformai lielākos mazumtirdzniecības tīklus, tostarp Shoprite un Pick n Pay. Caur to kasēm un norēķinu sistēmām ik gadu iet līdz 100 miljardiem randu skaidrās naudas, kas pēc tam atgriežas finanšu apritē. Regulators apspriež iespēju, ka tie piedalītos jaunā skaidras naudas pārvaldības uzņēmuma kapitālā, kā arī darbību kā licencēti vairumtirdzniecības piegādātāji ar tiešu piekļuvi naudai — solis, kas var izrādīties izdevīgs viņu biznesam.

Plāns jau ir prezentēts bankām, un konsultācijas ar nozares ekspertiem sāksies janvārī. Stratēģijas pilnīga īstenošana var ilgt līdz trim gadiem.