Nosaukti gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē 0 58

Šogad LZA zinātnes sasniegumu konkursā kopā tika vērtēti 55 pieteikumi. Dabaszinātņu, inženierzinātņu, tehnoloģiju un medicīnas jomā saņemti 25 pieteikumi, 26 pieteikumi saņemti humanitāro un sociālo zinātņu jomā, bet četri - lauksaimniecības zinātnēs.

Par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem teorētiskajā zinātnē atzīts Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes fundamentālais pētījums teorētiskās fizikas jomā "Bruģējot kvantu elektronikas teorijas pamatus. Vairākelektronu tranzistoru teorija". Šajā pētījumā LU Nanoelektronikas teorijas grupas pētnieki, sadarbojoties ar Vācijas un Francijas kvantu elektronikas laboratorijām, radījuši konceptuāli jaunus matemātiskos modeļus vairākelektronu tranzistoru raksturošanai. Šie modeļi ļauj prognozēt strāvas pārslēgšanu šajās ierīcēs atsevišķu elektronu līmenī.

Nākotnē, turpinot šo starptautisko sadarbību, šīs iestrādes palīdzēs veidot pasaules pirmo kvantu skaitļotāju, kas izmanto daudzelektronu tranzistorus un kura teorijas izstrāde uzticēta LU pētniekiem.

Tāpat par nozīmīgu atzīts pētījums magnetobioloģijas jomā, ko veikusi LU Magnētisku mīksto materiālu laboratorija. Tajā pētīti teorētiskie modeļi un jaunas pētniecības metodes kontrolējamiem aktīvās vides ansambļiem. Dzīvu organismu ansambļi, tai skaitā mikroorganismi, nodrošina aktivitāti un kustīgumu, izmantojot savus iekšējos resursus. Lai aprakstītu šos ansambļus, jāņem vērā aktīvie spriegumi, kas izsauc nesējvides plūsmas un ir atkarīgi no mikroorganismu koncentrācijas un orientācijas. Kā īpaši interesantas izceltas magnetotaktiskās baktērijas, kas pēc būtības ir kā dzīvas kompasa adatiņas, dodot iespēju kontrolēt aktīvos spriegumus to ansambļos.

Izmantojot no Ogres upes iegūtos magnetotaktisko baktēriju paraugus, zinātnieki radīja teorētiskos modeļus un eksperimentāli tos verificēja, ļaujot aprakstīt parādības, kas patlaban nav izprastas.

Savukārt farmācijas jomā par būtisku sasniegumu atzīts Latvijas Organiskās sitēzes institūta pētnieku grupas pētījums, kurā izstrādāta fundamentāli jauna metode fotoķīmiskai radikāļu ģenerēšanai halogēnu pārneses reakcijās. Ar šīs metodes palīdzību var konstruēt jaunus organiskos savienojumus ar potenciālu pielietojumu medicīnas ķīmijā, izveidojot ķīmiskās saites starp alkēniem un aktivētiem alkilhalogenīdiem - izejvielām, kas tiek plaši lietotas zāļvielu izstrādē un ražošanā.

Metodi izdevies attīstīt, veicot fundamentālus pētījumus par fluoru saturošu oglekļa radikāļu ģenerēšanas mehānismu.

Tiesību zinātnē par nozīmīgāko sasniegumu LZA atzinusi Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneses, Rīgas Juridiskās augstskolas pārstāves un LZA īstenās locekles Inetas Ziemeles grāmatas "State Continuity and Nationality: The Baltic States and Russia. Past, Present and Future as Defined by International Law" otrais izdevums. Grāmata ataino starptautiskajās tiesībās īpaši aktuālu jautājumu - valstu nepārtrauktības doktrīnu un pilsonības jautājumu risināšanu Baltijas valstīs vēsturiski, izceļot abu šo jautājumu risinājuma aktualitāti šodien un iezīmējot nākotnes perspektīvas. Grāmata dokumentē un pēta stāstu par padomju okupāciju Baltijas valstīs 1940. gadā un prasībām uz valsts nepārtrauktību 50 gadus pēc tam.

Literatūras vēstures jomā par būtiskāko sasniegumu atzīta LZA īstenā locekļa, literatūrzinātnieka Paula Daijas monogrāfija "Apgaismības starpnieki: Vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā. 1815-1848", ko izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka. Monogrāfija veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā - 19. gadsimta pirmajā pusē. Autors monogrāfijā aplūko latviski rakstošos vācbaltiešu autorus un viņu darbus, īpašu uzmanību pievēršot stereotipu pārvarēšanai, kā arī uzsverot pretrunīgos un atšķirīgi vērtējamos aspektus Baltijas vāciešu kultūras darbā.

Savukārt lingvistikas jomā LZA izcēlusi LZA goda doktores, valodnieces Sarmas Kļaviņas monogrāfiju "Jāņa Endzelīna radītie baltistikas stūrakmeņi". Darbā autore aplūko Endzelīna četru galveno darbu - "Latviešu valodas vārdnīcas", "Lettisch-deutsches Wörterbuch", "Senprūšu valoda" un "Baltu valodu skaņas un formas" - tapšanu, izdošanu un vērtējumu pasaulē.

Agrārās ekonomikas jomā par nozīmīgāko darbu atzīta zinātniskā monogrāfija "Agrārā reforma: zemnieku atdzimšana un lauksaimniecības attīstība Latvijā", ko izdevusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Monogrāfija sniedz skatījumu uz Latvijas jaunākās agrārās reformas norisi, kā arī piedāvā skatījumu uz agrāro reformu kā vienu no būtiskākajiem procesiem Latvijas atjaunotās neatkarības vēsturē. Tajā iekļauti arī zemnieku, kooperatīvu un uzņēmumu vadītāju pieredzes stāsti par agrārās reformas izaicinājumiem un sasniegumiem.

No lietišķajiem pētījumiem par būtisku atzīts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta pētījums par inovatīvām metodēm un rīkiem Baltijas energosistēmas stabilai un drošai darbībai.

RTU Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta zinātnieki izstrādājuši jaunus, praksē izmantojamus risinājumus, kas var palīdzēt uzturēt stabilu elektroapgādi pēc Baltijas atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla. Radīts automātiskās vadības risinājums, kas laikus pamana traucējumus tīklā un palīdz tos novērst, lai mazinātu elektrības pārrāvumu risku.

Izstrādāta arī lieljaudas bateriju vadības metode, kas jau ieviesta praksē un ļauj ilgstoši uzturēt nepieciešamās frekvences rezerves.

Turpinot nozīmīgāko 2025. gada zinātnes sasniegumu uzskaitījumu, LZA par būtiskiem atzinusi arī vairākus darbus medicīnas, biomedicīnas, virusoloģijas un bioekonomikas jomā.

Farmācijas zinātnē par nozīmīgu sasniegumu atzīts Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieku darbs, kurā atklāts jauns zāļvielas kandidāts ATR-258 otrā tipa cukura diabēta un aptaukošanās ārstēšanai. LZA norāda, ka zāļvielas kandidāts sekmīgi pabeidzis pirmās fāzes klīnisko pētījumu, apliecinot drošību cilvēkiem. Molekula izstrādāta, modificējot beta-2 adrenerģisko receptoru agonistus, un tā spēj pazemināt glikozes līmeni asinīs, vienlaikus veicinot ķermeņa svara samazināšanos un mazinot šai zāļu grupai raksturīgās blakusparādības. Pētījuma rezultāti paver iespējas jaunu, efektīvāku diabēta terapiju izstrādei nākotnē.

Medicīnas zinātnēs par nozīmīgu sasniegumu imunoloģijā atzīts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku darbs strukturālās vakcinoloģijas jomā, kas veltīts Laima slimības vakcīnas izstrādei. Pētījumā, izmantojot borēliju virsmas proteīna CspZ kristālstruktūras datus, izveidoti stabilizēti šī proteīna varianti, kas spēj izraisīt spēcīgāku un noturīgāku imūnreakciju. LZA uzsver, ka šī pieeja var kļūt par pamatu nākamās paaudzes vakcīnām ar ilgstošāku aizsardzību un mazāku vakcinācijas reižu skaitu.

Virusoloģijā par būtisku atzīts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" veiktais pētījumu kopums par Āfrikas cūku mēra epidemioloģiju, uzraudzību un kontroli. LZA norāda, ka Latvijā iegūtie dati izmantoti gan slimības izplatības modelēšanai, gan biodrošības pasākumu efektivitātes izvērtēšanai, gan starptautisku rekomendāciju izstrādē. Šo pētījumu rezultāti izmantoti arī Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas ekspertu darbā un ES līmeņa projektos, tostarp vakcīnu prototipu izstrādē.

Savukārt koksnes ķīmijas tehnoloģiju jomā par nozīmīgu sasniegumu atzīts Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieku darbs aprites bioekonomikā. Šajā pētījumā izstrādāti inovatīvi risinājumi bērza mizas suberīna izmantošanai kā videi draudzīgai alternatīvai naftas izcelsmes saistvielām. LZA uzsver, ka pirmo reizi industriālā mērogā pierādīta suberīnskābju izmantojamība mitrumizturīgu koksnes materiālu ražošanā, radot praktiski pielietojamus produktus un apliecinot ciešu zinātnes un industrijas sadarbību.