Aptauja: Ar krāpniecības mēģinājumiem saskārušies 87% iedzīvotāju 0 50

Lai gan kopējais spiediens ir nedaudz samazinājies, atsevišķos kanālos krāpnieku aktivitāte pieaug. Straujākais pieaugums novērots telefonzvanu gadījumā - tos piedzīvojuši 68% aptaujāto, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Arī e-pasti (40%), interneta vietnes (34%), sociālie tīkli (24%) un īsziņas (11%) turpina būt bieži izmantoti krāpnieku paņēmieni.

Arvien biežāk upuri zaudē naudu sociālajos tīklos, un 44% cietušo norāda, ka uz krāpnieku ēsmām uzķērušies šajā vidē. Tam seko dažādas interneta vietnes, kur uz viltus piedāvājumiem atsaukušies 34% apkrāpto iedzīvotāju. Savukārt telefonsarunas, lai gan visizplatītākās, radījušas reālus zaudējumus 33% upuru. Kopumā 14% iedzīvotāju, kas saskārušies ar krāpniecību, naudu arī reāli zaudējuši.

Vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju atzīst, ka efektīvākā krāpnieku taktika ir steidzināšana - mēģinājums radīt iespaidu, ka lēmums jāpieņem tūlīt. 47% norāda, ka krāpniekiem izdodas radīt sajūtu, ka saruna notiek ar banku, valsts iestādi vai citu uzticamu uzņēmumu. Savukārt 40% aptaujāto atzīst, ka krāpnieki spēj izstrādāt interneta vietnes, kas nerada nekādas aizdomas un ir teju identiskas oriģinālajām vietnēm. 39% iedzīvotāju norāda, ka krāpnieki spēj izveidot emocionālo saikni, īpaši investīciju un romantiskās krāpšanas gadījumos, kas ļauj noziedzīgi iegūt naudu no cilvēkiem.

"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons skaidro, ka galvenā problēma nav tikai krāpnieku izmantotie rīki, bet cilvēku vēlme strauji reaģēt. Krāpnieki turpina izmantot telefonzvanus un citus kanālus, kuros iespējams radīt steidzamību un emocionālu spriedzi. Tiklīdz saruna rada sajūtu, ka tā notiek ar banku vai valsts iestādi, cilvēki kļūst ievainojamāki. Vienlaikus dati parāda, ka sociālie tīkli un interneta reklāmas kļūst par panākumu atslēgu krāpniekiem - tie piedāvā anonimitāti un iespēju ātri sasniegt lielas auditorijas. Jansons atgādina, ka bankas, policija vai kāda cita valsts iestāde nekad nezvana, lai iegūtu Smart-ID kodus, kartes datus vai internetbankas informāciju, un ikviens šāds zvans ir jāuztver kā brīdinājums.

Vairums jeb 93% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par finanšu drošību digitālajā vidē, tomēr pētījuma dati parāda pretējo. Tikai aptuveni puse apzinās būtisko saikni starp risku un peļņu, un šī neizpratne bieži noved pie krāpniecisku investīciju upuru skaita pieauguma. Vaicāti atbildēt uz jautājumiem, kas ietver kritiskās domāšanas izvērtējumu, iedzīvotāju rezultāti ir mēreni - 38% iedzīvotāju kļūdījās elementārā loģikas jautājumā par pieaugošu risku, bet vairāk nekā puse labprāt izvēlētos tūlītēju 50 eiro saņemšanu, nevis 100 eiro pēc gada, kas norāda uz impulsivitāti un īstermiņa plānošanu.

"Swedbank" Finanšu institūts norāda, ka, augot interneta darījumu apjomam, krāpnieku mēģinājumi kļūst arvien prasmīgāki un pielāgoti katram komunikācijas kanālam, tādēļ jebkurš steidzinošs zvans, pārāk izdevīgs piedāvājums vai neparasta saite var būt signāls par krāpniecības risku.

"Swedbank" Finanšu institūta aptauja tika veikta 2025. gada novembrī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 704 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.