«Enefit»: Pērn Latvijā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 1,3% 0 64

Pagājušajā gadā ražošanas dinamika saglabājās nemainīga salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču vidējā elektroenerģijas cena bija zemāka. Kopš 2020. gada Latvijas elektroenerģijas cenas piedzīvoja straujus kāpumus un kritumus, ko veicināja 2022. gada enerģētiskā krīze, pārtraukumi un ierobežojumi Somijas-Igaunijas savienojumos, balansēšanas izmaksu pieaugums, oglekļa dioksīda (CO2) cenu kāpums un svārstīgais gāzes tirgus.

Neskatoties uz minētajiem faktoriem, cenas kopumā saglabājās salīdzinoši stabilas - trīs gadu vidējā cena ir 8,92 centi par kWh. Vienlaikus pašreizējās cenas ir būtiski atšķirīgas no pirmskrīzes perioda - 2020. gadā vidējā cena bija tikai 3,4 centi par kWh. Fosilās ražošanas izmaksas būtiski pieauga salīdzinājumā ar periodu pirms krīzes, taču saprātīgu cenu līmeni izdevās saglabāt, pateicoties straujajai saules un vēja parku attīstībai.

Cenām saglabājoties samērā stabilām, Latvijas energobilance piedzīvoja izmaiņas, lai gan ne tik lielas kā pārējā Baltijā. Kamēr mainīgā atjaunīgā enerģija (saules un vēja) veidoja 1-4% no kopējā Latvijas pieprasījuma, no 2024. gada šo resursu īpatsvars sāka palielināties. Proti, 2024. gadā šie resursi nodrošināja gandrīz desmito daļu Latvijas pieprasījuma, bet 2025. gadā - 15%. Latvijai ir plāni paplašināt atjaunīgās enerģijas resursu ieguvi, taču joprojām jānovēro, vai ekonomiskie apstākļi enerģijas tirgos patiešām ļaus īstenot papildu atjaunīgās enerģijas projektu attīstību.

Kopumā Latvija 2025. gadā saražoja 5,78 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, kas ir par 2% mazāk nekā iepriekšējā gadā, taču par gandrīz 5% vairāk nekā pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs. Kā ierasts, vislielāko daļu veidoja hidroenerģija, bet vējš un saule sāka palielināt savu īpatsvaru aizvien straujāk. Piemēram, 2025. gadā tika saražotas 2,93 TWh hidroenerģijas, savukārt 0,875 TWh vēja un saules enerģijas tika piegādāti elektrotīklā.

"Enefit" tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka cenas būs atkarīgas no laikapstākļiem, importējamās enerģijas pieejamības no Ziemeļvalstīm un it īpaši no lētas vēja enerģijas ražošanas.

"Ja imports būs ierobežots un vējš būs vājš, varam piedzīvot pagājušā gada februārim līdzīgu mēnesi, kad cenas bija vidēji 15,2 centi par kWh un tirgu vairāk ietekmēja dārgākas enerģijas ražošana, piemēram, no Igaunijas degslānekļa vai gāzes elektrostacijās. Ja vējš būs ļoti spēcīgs un imports - pieejams, varam sagaidīt zemākas cenas," prognozē Tjurins.

Savukārt decembrī elektroenerģijas vidējā cena Latvijā samazinājās par gandrīz ceturto daļu salīdzinājumā ar novembri, sasniedzot 8,4 centus par kWh. Cenas samazinājums skaidrojams ar mēreniem laikapstākļiem un vēja enerģijas ražošanas pieaugumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri elektroenerģijas cena bija par 7,2% zemāka.

Zemas cenas decembrī noturējās galvenokārt ļoti spēcīgās Lietuvas un Igaunijas vēja enerģijas ražošanas dēļ. Papildus tam Latvijas hidroenerģijas ražošana sāka straujāk augt, decembrī nodrošinot gandrīz pusi no kopējā Latvijas patēriņa. Tas palīdzēja samazināt elektroenerģijas cenu arī ikdienas patērētājiem ar biržas tarifu. Salīdzinājumam - pēdējo 10 gadu laikā Latvijā vidēji 38% no valsts elektroenerģijas patēriņa nodrošināja hidroelektrostacijas. Aptuveni piektdaļu saražoja gāzes elektrostacijas, un vēl tikpat tika importēts no Igaunijas un Lietuvas. Šīs abas Baltijas valstis ir savienotas ar Skandināviju: Igaunija caur Somiju, Lietuva - caur Zviedriju, tāpēc elektroenerģija Latvijā nonāk arī no Ziemeļvalstīm.