Austrālija 10 gadu laikā uzbūvē ūdens atsāļošanas rūpnīcas par 15 000 000 000 USD 0 102

Austrālija gatavojas hroniskam ūdens trūkumam — valstī plānots būtiski paplašināt ūdens atsāļošanas jaudas. Jūras ūdens pārvēršana svaigajā ūdenī ir piespiedu pasākums, jo vidējā gada nokrišņu daudzums samazinās, un tie vairs nepietiek, lai nodrošinātu iedzīvotāju pieaugošās vajadzības pēc svaigā ūdens, raksta izdevums Bloomberg.

Saskaņā ar pētījuma ziņojumu, ko sagatavojis Oxford Economics analītiķis Dominiks Maknalijs, tuvāko desmit gadu laikā sausākajā no apdzīvotajiem kontinentiem plānots uzbūvēt un modernizēt 11 ūdens atsāļošanas rūpnīcas. Kopējais investīciju apjoms šajos projektos pārsniegs 23 miljardus Austrālijas dolāru (aptuveni 15 miljardus ASV dolāru).

Pēc Maknalija aplēsēm iedzīvotāju skaita pieaugums jau tuvākajos gados izraisīs strauju pieprasījuma pēc ūdens pieaugumu lielākajās pilsētās: līdz 2035. gadam mājsaimniecībām papildus būs nepieciešami aptuveni 190 gigalitri gadā. Un tas ir tikai daļa no problēmas. Arvien nopietnāku slodzi uz pilsētu ūdens sistēmām rada strauji augošā datu centru industrija — «neredzamā» digitālā infrastruktūra, kas patērē milzīgus ūdens apjomus.

«Patēriņa pieaugums notiek visneizdevīgākajā brīdī — uz fona pastāvīga nokrišņu samazināšanās blīvi apdzīvotajās teritorijās. Rezultātā ūdens infrastruktūra, kas ir projektēta citos klimata apstākļos, kļūst arvien ievainojamāka», — uzsvēra analītiķis.

Pēc 2010. gada ūdens infrastruktūras būvniecības temps Austrālijā samazinājās: toreiz valsts izkļuva no ilgstoša sausuma, un ūdens problēma kļuva ne tik akūta. Tomēr jaunu sausumu virkne atkal izvirzīja ūdens drošības problēmu priekšplānā. Tas sakrita ar jaunu investīciju vilni ūdens saimniecībā — galvenokārt atsāļošanas jaudu attīstībā, norāda Oxford Economics analītiķis Dominiks Maknalijs savā ziņojumā.

Sausajos gados Austrālijas mājsaimniecības regulāri saskaras ar vasaras ierobežojumiem ūdens patēriņam. Īpaši akūti šo problēmu izjūt Dienvidaustrālija — reģions, kura nozīmīga daļa pieder pie arīdajām un pusarīdajām zonām (klimata teritorijas ar hronisku mitruma deficītu — red. piez.). Pēc Oxford Economics aplēsēm atsevišķos valsts reģionos tuvākajā desmitgadē dzeramā ūdens pieprasījums pieaugs vairāk par 10 %.

Reģionā par ūdeni arvien aktīvāk sāk konkurēt arī rūpniecība. Piemēram, BHP Group plāno investēt 840 miljonus Austrālijas dolāru Olimpic Dam lielā rūdas ieguves kompleksa paplašināšanā Dienvidaustrālijā.

Pēc Oxford Economics aplēsēm šis projekts, tāpat kā citas izejvielu iniciatīvas reģionā, prasīs atsāļošanas rūpnīcas būvniecību — ar ūdens ņemšanu no Spensera līča, lai nodrošinātu nepieciešamo izejvielu ieguves un pārstrādes apjomu.

Zaļā ūdeņraža un amonjaka ražošana arī prasa milzīgus enerģijas un svaiga ūdens apjomus. Tādēļ šādus projektus arvien biežāk izvieto sausajos piekrastes reģionos — pirmkārt Pilbarā Rietumu Austrālijā un Gladstonā Kvīnslendā. Šeit ir radīti labākie valstī apstākļi saules un vēja ģenerācijai, un svaigā ūdens deficīts tiek kompensēts, izmantojot jūras ūdens atsāļošanu.

Pēc Oxford Economics analītiķu aplēsēm tieši rūpnieciskais ūdens patēriņš kļūs par galveno dzinējspēku vērienīgai ūdens infrastruktūras būvniecībai Rietumu Austrālijā, Dienvidaustrālijā un Kvīnslendā 2020. gadu otrajā pusē.

«Rezultātā atsāļošana atkal nonāk priekšplānā: ūdens pārvaldes iestādes arvien biežāk izvēlas paplašināt šādas jaudas kā pamatu savām investīciju programmām tuvākajai desmitgadei», — norāda Dominiks Maknalijs.