Klimata politika turpina paātrināt atteikšanos no kurināmajiem ar augstām oglekļa emisijām.
Tomēr tradicionālie enerģijas avoti joprojām veidos lielāko daļu pasaules enerģijas bilances, bet atjaunojamie avoti strauji iegūst spēku. Saules un vēja enerģijas daļa pasaules pieprasījumā pagājušajā gadā bija tikai 3,5%, taču līdz gadsimta vidum tā palielināsies līdz 13,5%.

Diagrammā, kas parādīta augstāk, redzamas globālās enerģijas bilances izmaiņas, balstoties uz Naftas eksportētāju valstu organizācijas (OPEC) prognozēm.
Nafta 2024. gadā veidoja 30,6% no pasaules enerģijas pieprasījuma, un, lai gan tiek prognozēts, ka tās daļa līdz 2050. gadam nedaudz samazināsies līdz 29,8%, tā paliks dominējošais kurināmais pasaulē.
Akmeņogles — otrais lielākais enerģijas avots šodien — saskarsies ar daudz straujāku samazināšanos. Prognozēts, ka to daļa šajā periodā saruks par 12,9 procentpunktiem, samazinoties līdz 13,6% no pasaules pieprasījuma, jo klimata politika turpina paātrināt atteikšanos no kurināmajiem ar augstām oglekļa emisijām.
Atjaunojamie enerģijas avoti demonstrē pretēju dinamiku. Kopumā to kopējā daļa pieaugs no 15,4% 2024. gadā līdz 26,3% 2050. gadā, turklāt saules un vēja enerģija parādīs visstraujāko pieaugumu starp visiem kurināmajiem, palielinoties par 10 procentpunktiem prognozes periodā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru