Latvijas uzņēmumi vēlas MI vairāk iesaistīt cilvēkresursu un lietvedības uzdevumu veikšanā 0 59

Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Salīdzinoši liela interese ir arī par MI iesaistīšanu sociālo tīklu uzturēšanā un mārketinga materiālu gatavošanā. Šos darbus viedajiem digitālajiem rīkiem plāno uzticēt 37,2% aptaujāto, kamēr 31,7% nākotnē gribētu nodot MI rokās grāmatvedību un 30,3% - klientu servisu.

Mazāka ticība MI spējām ir tikt galā ar pārdošanas veicināšanu un aktīvu pārdošanu. Šajā jomā uz sarunbotiem ir gatavi paļauties tikai 20,7% uzņēmumu, bet ražošanas lietās šis skaits ir vēl mazāks. Vien 13,1% uzņēmumu plāno pārskatāmā nākotnē pielaist MI pie ražošanas iekārtu un loģistikas tīkla pārvaldīšanas.

«Pāris tuvākie gadi skaidrāk iezīmēs MI lomu uzņēmējdarbībā, digitālajiem rīkiem kļūstot no atsevišķu darbinieku izmantotiem individuāliem palīgiem specifisku uzdevumu veikšanā par reāliem kolēģiem ar precīzi definētu darba aprakstu. Tas nozīmē, ka gan darba devējiem, gan darba devējiem nāksies pielāgoties fundamentālajām pārmaiņām un to izraisītajiem izaicinājumiem, taču ilgtermiņā transformācija novedīs pie produktīvāka darba, augstāka IKP, labklājīgākas sabiedrības un, iespējams, palīdzēs risināt darbaspēka trūkuma jautājumu. Patīkami apzināties, ka Latvijas uzņēmumi izprot MI pozitīvo pienesumu un integrē to ikdienas darbā,» secina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Pētījums «Vadītāja digitālais portrets 2025» tika veikts 2025. gada rudenī, aptaujājot 145 Latvijas uzņēmumu vadītājus, nodaļu vadītājus un darbiniekus.