„Amerikāņi praktiski droši iztērēja pret Krievijas pretpasākumiem ievērojami vairāk līdzekļu, nekā jebkad bija nopelnījuši.”
ASV dzīvojošais Krievijas opozicionārs, ekonomists Vladislavs Inozemcevs analizēja TG kanālā "Kremļa bezbailīgais", kā Eiropa ilgus gadus pelnīja uz saitēm ar Putinu.
Neskatoties uz optimistiskajiem paziņojumiem no sarunu laukumiem, nav pamata šaubīties, ka ASV un Eiropā pastāv būtiski atšķirīgas pieejas Ukrainas miera nodrošināšanai. Amerikāņi iziet no pieņēmuma (un ne bez pamata), ka vienošanos var noslēgt galvenokārt uz V. Putina noteikumiem. Eiropieši apsūdz Vašingtonu Maskavas "apmierināšanā" (kas arī nav tālu no patiesības). Es šobrīd neiešu dziļumā, kura problēmas risinājuma versija būtu ideāla (visi, kas pretendē uz tādu statusu, principā ir neīstenojami), bet izteikšos par Eiropas pozīciju.
Vašingtonas kritika no ES puses būtu daudz pārliecinošāka, ja pēdējā laikā pret Krieviju nenotiktu vienkārši vēl viena "frontmena maiņa". 2000. gadu sākumā Maskava, kā zināms, draudzējās ar ASV – uz cerību bāzes par kopīgu cīņu pret terorismu. Tad — ar Eiropu, balstoties uz pretstāvi ASV intervencei Irākā. Taču tolaik Krievija kopumā bija "normāla valsts": miermīlīga, demokrātiska un orientēta uz ekonomisko attīstību.
Tomēr 2008. gadā Krievija uzbruka Gruzijai, bet pēc tam atzina separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Kā uz to reaģēja Eiropa? Francijas prezidents N. Sarkozī šūpojās starp Maskavu un Tbilisi, nodrošinot pušu saliedēšanu. Vai Krievija izpildīja pamatpunktus no slēgtā līguma ar pompu? Nē. 2014.–2015. gados notika Krimas pievienošanās un sākās karš Donbasā, kurā Maskava atklāti atbalstīja separātistus. Ko darīja eiropieši? Entuziastiski virzīja "Normandijas formātu", "Minskas vienošanās" un "Štainmaiera plānu". Vai tie kļuva par miera pamatā? Arī nē. 2021. gada beigās — 2022. gada sākumā, kurš pastāvīgi brauca uz Maskavu? Noteikti ne amerikāņi. Vai sarunas novērsa konfliktu? Atkal — nē.
Vai var uzskatīt, ka eiropieši bija sašutuši par Krievijas agresīvo rīcību? Iespējams, dziļi sirdī viņi notiekošo nosodīja. Taču vienlaikus no 2008. līdz 2021. gadam ES valstis importēja no Krievijas preces vairāk nekā par €2,19 triljoniem, bet līdz 2022. gada sākumam to uzkrātās tiešās investīcijas Krievijas Federācijā pārsniedza €255 miljardus. Savukārt ASV atpalika reizes: tajos pašos gados tās iegādājās Krievijā preces par $294 miljardiem, un to investīcijas mūsu valstī nepārsniedza $12,3 miljardus. Turklāt tieši Eiropas, nevis Amerikas bankas kreditēja Krievijas uzņēmumus, un Eiropas, nevis ASV preces piepildīja vietējo patērētāju tirgu.
No Krievijas tā dēvētās SVO sākuma Ukrainā, jāatzīmē, ASV nodrošināja Kijevai atbalstu summā vismaz $131 miljardu (44 % importa no Krievijas pēdējo 15 gadu laikā), bet ES valstis un Eiropas Savienība kopumā — aptuveni $173 miljardus (6,4 % importa no Krievijas tajā pašā periodā). Citiem vārdiem sakot, amerikāņi praktiski droši iztērēja pret Krieviju vērstajos pasākumos ievērojami vairāk līdzekļu, nekā jebkad bija nopelnījuši ar sadarbību ar to, kamēr eiropieši vien dalījās ar daļu gūtās peļņas — un šodien dara visu, lai izvairītos no turpmākām ieguldījumiem, atgūstot daļu iepriekšējo zaudējumu no konfiscētiem Krievijas aktīviem.
Citiem vārdiem sakot, pirms tagad apsūdzēt Vašingtonu par pakļaušanos Krievijai un vēlmi veikt peļņu nesošus darījumus ar Putinu, eiropiešiem būtu jāizdara inventarizācija sava daudzu gadu biznesa ar Maskavu — bizness, kas, visticamāk, jau pirms daudziem gadiem traucēja ES ieņemt to principiālo nostāju pret Kremli, bez kuras viņi tagad tik izteikti apsūdz ASV administrāciju…
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru