Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā ir atsākusi pieaugt, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM), atsaucoties uz sagatavoto pārskatu par Latvijas ekonomikas attīstību 2025. gadā.
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas pasākumiem, īpaši kreditēšanas un investīciju veicināšanas jomās, 2025. gadā ekonomikā vērojams aktivitātes pieaugums, norāda EM.
Ministrija atzīmē, ka pēdējo gadu laikā Latvijas sociālekonomiskā attīstība bijusi izaicinoša. Pasaules mēroga pārmaiņas - ekonomiskās svārstības, inflācijas kāpums un ģeopolitiskie satricinājumi - ir atstājuši nospiedumu uz izaugsmes tempiem, tāpēc 2023. gadā un 2024. gadā Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja stagnāciju.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka 2025. gada ekonomiskā dinamika apliecina - Latvijas tautsaimniecība ir iemācījusies strādāt augsta riska apstākļos un spēj pakāpeniski atjaunot izaugsmi.
Viņš min, ka statistikas dati parāda stabilu ekonomikas atkopšanos, jo pirmajos trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugums sasniedza 1,7%, bet trešajā ceturksnī 2,5%, pārsniedzot iepriekšējās prognozes, kas nozīmē, ka ekonomika atgriežas pie izaugsmes trajektorijas. Tomēr nākotnes panākumi nebūs automātiski un būs atkarīgi no spējas turpināt reformas, atbalstīt inovācijas un mērķtiecīgi veidot vidi investīcijām un eksportam.
Valainis atzīmē, ka izaugsme nenotiek pati par sevi, jo tā ir jāveicina, jābalsta un jāvada, un patlaban Latvija esot uz pareizā ceļa.
EM norāda, ka, lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku, ministrijā īsteno virkni pasākumu Latvijas ekonomiskās attīstības kāpināšanai un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. Tāpat tiek uzlabota finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi piesaistītas investīcijas tautsaimniecībai.
Ministrijā skaidro, ka galvenie elementi izvirzīto mērķu sasniegšanai ir Latvijas drošības stiprināšana, zaļās industrijas attīstība, reģionālā specializācija un Rīgas potenciāla attīstība, birokrātijas mazināšana, uzņēmumu produktivitātes un eksportspējas celšana, būtiskas reformas cilvēkkapitāla attīstībā, inovāciju, jaunāko tehnoloģiju, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešana, kā arī modernas infrastruktūras nodrošināšana.
Ministrijā min, ka ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ģeopolitisko situāciju. Svarīga ir arī ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi potenciāli var sasniegt četru līdz piecu procentu pieaugumu gadā, bet, karam Ukrainā ieilgstot, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru